http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-35/765570
Pēc pusstundas mēs jau sēdējām dzīvokļa lielākajā istabā uz dīvāna un ēdām omleti, kuru es izlēmu uztaisīt pēdējā mirklī.
Atrodot visus pārtikas produktus, kurus vien varēja atrast viņa dzīvoklī, es savācu tos kopā un centīgi tos uzlūkoju, domādama ko lai taisa. Tas bija skaidrs, ka Kamerons iepirkās reti, tādēļ arī vairumam produktu bija beidzies derīguma termiņš un tos nācās izsviest ārā. Tas tikai sašaurināja produktu loku, tomēr visbeidzot es atradu sev vajadzīgos produktus, un sāku taisīt ēst.
Omlete nebija viens no ēdieniem, kuru parasti taisa cilvēkam, kurš pirmo reizi nobaudīs tavu ēst gatavošanu, bet šoreiz viņš pats vien bija vainīgs, jo bija tik nevērīgs, ka pat nevarēja sapirkt ēst pats sev. Ko viņš vispār ēda?
- Ja drīkst jautāt, no kā tu vispār spēji izdzīvot visas šīs dienas un atlikušo laiku, ko te pavadi? - nespēdama apslēpt ziņkāri, es tomēr jautāju, pavilkdama kājas zem sevis. - Jo acīmredzami iepirkšanās tevi īpaši neaizrauj, un tādēļ te vairumam produktu ir beidzies derīguma termiņš. - - Pārsvarā ieskrēju ātrajās ēstuvēs, bet šad tad iegriezos pie māsas. - viņš ikdienišķi paraustīja plecus, bet es paliku ar ieplestām acīm, līdz izplūdu smieklos.
- Tur vispār kārtīgi var paēst? - jautāju, domādama par ārtrajām ēstuvēm.
- Pietiekami lai nebrauktu mājās ar tukšu vēderu, tomēr es daudz labāk ēdu tevis gatavoto. Tiešām. - uzsmaidījis man vienu no īpašajiem smaidiem, kas lika arī man atplaukt smaidā, viņš pielieca galvu. - Un tagad atzīsties, kur tu iemācījies tā gatavot? -
Es iesmējos. - Ja tev omlete šķiet kas īpašsu, tad tu vēl neesi ēdis neko no tā visa, ko gatavo mana mamma. - tomēr atcerēdamās viņa jautājumu, es veikli atbildēju. - Gatavošana ir viens no mammas hobijiem, un kad biju maza, es viņai palīdzēju. Arī man tas patīk, tomēr mājās netieku daudz pie gatavošanas. - sāji noteicu.
- Pie manis tu vari gatavot jebkurā laikā. - pieliecis pie lūpām nākošo omletes kumosu, viņš šķelmīgi uzmeta man skatienu.
- Uz to jau tu cerētu. - es atbildēju, vērodama viņu ar tādu pašu skatienu.
- Patiesībā ceru gan. Man ietaupītos tēriņi, es varētu ēst īstu ēdienu un būt tavā tuvumā. Manuprāt tas ir viens no labākajiem risinājumiem, kādi man ir ienākuši prātā. -
- Bet tu zini, ka tev no sākuma būtu jāpapildina ledusskapja saturs, un regulāri jāiepērkas, jo es to atsakos darīt. - pārtraukusi ēst, es nolaidu rokas sev klēpī, bet neatrāvu skatienu no puiša sejas.
Kamēr es gatavoju viņš bija pārģērbies - džinsus nomainījis pret treniņbiksēm, un kautiņā saburzīto kreklu pret vienkāršu T-kreklu un sakrustojis kājas, sēdēja man tieši pretī un ēda manis gatavoto ēdienu.
- Tad jau redzēs. - atbrīvodama vietu, kuru es biju ieņēmusi, es uz mirkli iegāju nelielajā virtuvē un ieliktdama savu šķīvi, trauku mazgāmajā mašīnā, gāju atpakaļ.
Par brīnumu, Kameronam nebija sakrājušies lieli trauku kalni, tāpēc virtuvē nevaldīja haoss, par ko man bija prieks. Laikam viņam bija saprašanas, lai iegādātos trauku mazgājamo mašīnu..
Kad es iesoļoju atpakaļ plašajā telpā, Kamerons tajā mirklī lēnām gāja man garām. Bet es centos nepievērst tam uzmanību, jo jau atkal atskanētu teikums - man viss ir kārtībā.
Paņemdama savu somu, kas atradās uz viena no krēsliem, es no tās izvilku telefonu. Atbloķējusi ekrānu, es īsi pārlaidu skatienu ziņām, ko biju saņēmusi no Reičelas, Martas un Rolanda.
R: " Kā tev ir - tev viss kārtībā? "
M: " Jēziņ, kas starp jums tur notika? Ko tu viņam pateici, ka viņš tev metās virsū? "
R: " Kur tu esi? "
Tā kā vienīgi Rolanda ziņai nav saistības ar tematu par ēdnīcā notikušo, es uz to atbildu, ka mājās būšu pēc sešiem. Palūkojoties uz pulksteni, tas rāda, ka ir precīzi četri. Tātad man ir apmēram trïs stundas. Bet uz abu meiteņu ziņām es izlēmu atbildēt tad, kad būšu mājās. Vai arī uzzvanīt, kad došos mājās.
Tieši tajā mirklī, kad atpakaļ istabā atgriežas Kamerons, es iemetu telefonu atpakaļ somā.
- Nu tā, man mājās jābūt pēc sešiem. Ko tālāk? -
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-37/766411
