Tavs teiktais man vienmēr licies sāpinošs
Un tavs skatiens, biedējošs.
Domāju par to kas esmu,
Un kā vēlos, lai kāds tavu nāvi nestu.
Vai laimīgs tagad jūties?
Vai redzi kā tu kļūdies?
Vai redzi kā laiks skrien?
Domāju, par to ik dien'.
Atceros, kā ņirgājies par mani
Un neredzēji to velnu manī,
Bet tagad es smiešos par tevi,
Par to gļēvuli tevī.
Vai nožēlo, ka mani siti?
Un par to runāja citi.
Vai nožēlo, ka ciest man liki?
Un liki man justies bikli?
Tas spīdums tavās acīs,
Vai tu domā, ka tas tā vien sadzīs?
Jūtos es kā aita,
Jo Tu nemaz nenožēlo, maita.
