Iepriekšējā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Censties-smaidit-sapes-5/715719
Pēc pāris stundu brauciena, mašīna sāka sūdzēties, ka taij sāk beigties degviela. Biju domājusi, ka varēšu vēl kādu stundu braukt, jo vēlējos ātrāk tik projām no šīs valsts, tādēļ biju maliet sapīkusi. Bet laikam tas nebija vienīgais iemesls, kādēļ es gribēju apstāties, jo man arī ļoti interesēja, kas ir tajā somā.
Jau tālumā redzēju benzīntanku, un paskatījos uz Emīliju. Viņa vēl saldi gulēja, un pa brītiņam sagrozījās.
Es joprojām nebiju izlēmusi, ko viņai teikt, par tēti. Varbūt jāsaka, ka viņš pazuda, bet tad atkal rastos jautājumi, un vēl vairāk jautājumi! No tiem pašlaik vēlējos izsprukt.
Jau biju klāt pie benzīntankā, un stājos pie uzpildes vietas. Tad ātri izkāpu ārā no mašīnas un uzpildīju to. Nebija ilgs laiks jāgaida, kad degvielai paredzētā vieta bija jau pilna, un es varēju doties maksāt.
Ieejot iekšā benzīntanka veikaliņā pretim iesitās ēdiena smarža, un es sapratu, cik man ļoti gribās ēst! Nespēju aptver mirkli, kurā es jau sāku gāzt visus batoniņus iekšā groziņā. No vienas puses es brīnījos, ko es ar tik daudziem darīšu, bet tad mierināju sevi, ka man būs jābēg, un jāslapstas, tādēļ nevaru atļauties, pārāk bieži iepirkties!
Kad biju lielu daļu batoniņu sagāzusi iekšā groziņā devos pie dzēriena stenda, un paņēmu četras lielās pudeles ūdens katram gadījumam, un devos pie pārdevējas, lai samaksātu par visiem pirkumiem.
Pārdevēja šķita ļoti izbrīnījusies, kad ieraudzīja cik daudz batoniņu esmu savākusies, bet viņa neko neizteica, jo tāds bija viņas darbs.
Pēc tam, kad par visiem pirkumiem biju samaksājusi, es devos uz mašīnu, lai noliktu maisiņus bagāžniekā un beidzot paskatītos, kas tajā somā atrodas.
Kad nokļuvu pie mašīnas, ātri visu sametu bagāžnieka, un aizvēru to ciet. Ātri piesteidzos pie aizmugurējām durvīm, un atvēru tās vaļā. Pieliecos un pavilku tuvāk sev somu.
Tagad paskatoties no šejienes soma nemaz vairs nešķita tik liela. Lēnām to atvēru vaļā un ieraudzīju, ka soma ir pilna ar visādiem dokumentiem un vēl tur bija koši sarkana lapiņa. Izņēmu ārā lapiņu no somas, un sāku lasīt.
Ja tu šo lasi, tad tu vēl neesi notverta. Piedod, ka tā rīkojos, bet tev ir jāzina, kāpēc es tā rīkojos! Man bez tevis arī ir otra ģimene, tu man bija kā mīļākā. Šos visus gadus tu man neko nenozīmēji, bet man ļoti nozīmē Emīlija, un viņas tupamāka dzīve! Šeit iekšā ir visi dokumenti, kurus es nokārtoju, lai viņas dzīve būtu droša! Es esmu viņai atradis arī drošu vietu, kur mīt mani radinieki. Tev ir viņa līdz turienei jāizved, un jāatstāj, pēc tam tu pati par savu dzīvi būsi atbildīga, un nekas tevi netraucēs veidot savu turpmāko dzīvi!
P.S. Karte uz kurieni tev viņa ir jāaizved ir somā!
