Čelsijas smaids /42/1

Nezinu, kā, bet Aleksandrai izdevās atsvabināt Naelu no cietuma līdz lietas atrisināšanai. Es to nezināju, līdz brīdim, kad kurjers atsūtīja lāci manā auguma izmērā, ar zīmīti “Esmu atpakaļ”. Pēc brīža atskanēja zvans pie durvīm, un tur viņš bija. Tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Tovakar mēs vienkārši gulējam viens otram blakus un nerunājām ne vārda, izbaudot viens otra klātbūtni. Kad es murgoju par sitieniem, viņš mani pamodināja un tad turēja cieši rokās, līdz nomierinājos un aizmigu viņam rokās.

No rīta es jutos mazliet labāk. Piecēlos, lai pie spoguļa izsukātu matus, pacietīgi gaidīdama, kamēr Naels pamodīsies. Tā, kā nebija ko darīt, nolēmu matus pirms kastinga ieveidot lokās.

-Labrīt,- Naels miegaini nočukstēja un spogulī redzēju viņa acis pret sevi,- Labi izskaties..

-Klusē, pirms nemetu tev ar ķemmi,-

-Es runāju nopietni,-

-Kuš,- es mīļi sacīju un pagriezos, pieiedama pie gultas un uzspiedu viņam vieglu buču uz lūpām.- Labrīt.

-Labrīt,- viņš sapņaini sacīja un pievilka mani atkal sev klāt. Skūpstam kļūstot kvēlākam, es zaudēju koncentrēšanās spējas, un padevos, tikdama ievilkta gultā, bužināta, mīļota un mīlēta.- Tev piestāv tumši mati, tie liek tavām acīm mirdzēt.

-Tev arī,- noteicu un sabužināju viņa matus,- Kā gulēji?

-Bija labi,- viņš izstaipījās,- Kā tu jūties?

-Nedroša,- noteicu un atgriezos pie spoguļa, atsākdama lokot matus,- Ir lietas par ko jārunā..

-Saki,- viņš mudināja un apsēdās taisni. Dziļi ievilku elpu un tīdama šķipsnu ap lokšķērēm, sāku runāt.

-Mums ar Aleksandru ir plāns,- es sacīju,- Plāns, kas tevi varētu izpestīt no ķibeles.

-Klausos..?- viņš šķita ieinteresēts.

-Mums vajag izlikties, ka es zem sirds nēsāju tavu bērnu. Tas varētu aizkavēt tiesas procesus...

Naels saguma.- Tas nestrādās. Šis princips derētu tikai tad, ja cietumā sēdētu tu. ASV likumdošana nepieļauj nekādas izmaiņas un parentālajām tiesībām. Protams, ir telefonzvani un tas viss.. Bet tā, tēvam nav varas pār bērnu. Bez tam, tu iekļūtu vēl lielākās nepatikšanās par datu falsificēšanu..

Man bija sajūta, it kā mana sirds būtu pārvērtusies par stiklu, kuru sašķaidījusi lode.- Tātad.. nekā... ja?

-Ir viens variants..- Naels prātoja,- Kamēr biju kamerā.. Es daudz domāju. Es nenožēloju to, ka tiku sodīts. Tas, ko es nožēloju, ir tas, ka Rihards joprojām ir uz brīvām kājām. Vienīgais, kas šajā lietā palīdz, ir fakts, ka aizstāvēju tevi. Pārējais viss, mans uzbrukums, draudu zvans.. viss tika iedots viņam rokās kameras un audio ierakstos..

-Un ko tu izspriedi?-

-Tev tas nepatiks,- viņš saknieba lūpas,- Vajadzētu viņu provocēt. Un tad pierādīt, ka viņš nav garīgi pilnvērtīgs,- Naels prātoja. To dzirdot, man sāka drebēt rokas,- Bet es negrasos tevi pakļaut tādām briesmām..

-Bet varbūt vajag,- es uzstāju un pagriezos pret viņu,- Nael, mums ir divas nedēļas.. divas..- asaras sadrebināja manu balsi.- Divas nedēļas, Nael..

-Mēs atradīsim risinājumu,-viņš mani mierināja. Apsēdos vīrietim blakus gultā un saņēmu viņa rokas savējās.- Es tev to apsolu,- viņš noglāstīja man vaigu un es to atspiedu pret viņa plaukstu.

-Nē,- es iebildu,- Risinājumu atradīšu es.- noteicu un pieliecos, lai noskūpstītu viņa lūpas.- Mēs nekad nezinām, cik daudz laika mums atlicis.. vai ne?

-Laimīgie laiku neskaita,- Naels sacīja un pievilka mani klāt,- Nāc pie manis rokās, un klusē.- viņš mīļi noburkšķēja un es apgūlos viņam blakus. Naels glāstīja man matus un sāka dziedāt dziesmas vārdus no kādas dziesmas, kas lika man sajusties mierīgākai. Pavisam ātri es aizmigu, dzirdēdama mīļotā balsi.

-Oh, won't you stay with me?
'Cause you're all I need
This ain't love, it's clear to see
But darling, stay with me-

"Vai tu paliksi ar mani? 

Jo tu esi viss, kas man vajadzīgs.

Tā nav mīlestība,skaidri redzams,

Bet dārgā, paliec ar mani."

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Celsijas-smaids-43/781550