Aptumšota prāta veltījums pāris Zemes iemītniekiem. Ja lasīs, gan sapratīs, bet ļoti iespējams, ka nelasīs.
Drāma pāris rindiņās.
~*~*~
kāpēc tev jābūt tik savtīgai?
zināji, ka esmu nejauka,
teicies ar to mierā esam,
bet tagad...
kad vakars ir veltīts kādam citam cilvēkam,
kad mūsu prioritātei vajadzētu būt viņas labsajūtai,
šo vienu reizi gadā,
tieši te un tagad tu nolem izgāzt savas negatīvās emocijas pret mani.
fakts kā tāds mani ne visai satrauc;
man vienalga, ko tu par mani domā.
tu varēji pagaidīt.
vien pāris stundas, un mēs būtu citur,
tu varētu droši izpausties,
nebojājot citiem noskaņojumu.
bet, nē, pārāk sarežģīti?
arī tai meitenei vakars tika sabojāts,
jo tu nevarēji noturēt vārdus pie sevis.
~*~*~
piedod, ka krītu uz nerviem
tas it nemaz nav mans mērķis
ne šoreiz, vispār - nekad
dažreiz sanāk
labi, vairāk kā dažreiz
parasti mani tas neuztrauc
pārāk daudz cilvēku
nevar satraukties par visu
dažu cilvēku viedoklis mani uztrauc
labi, mazāk kā dažu
bet tas neko nemaina
man tik un tā nav filtra