B17.3.4

Kā sliktā trillerī, viņa izkāpj no helikoptera, kā īstena modele. Garie mati ir savākti taisnā zirgastē, bet mugurā viņai ir dārga paskata treniņtērps. Es sajūtu īsu greizsirdības dzēlienu, ka viņa ir tikusi dušā, un var to darīt, kad vien iegribas, kamēr mēs esam nožēlojami. Galvā viņa uzmauc melnu naģeni, ar izšūtu uzrakstu “Boss”, un nicīgi paskatās uz mums. Viņai blakus nostājas divi vīri, tērpti mats matā kā viņa, kuri sievieti uzklausa, un tūdaļ steidz izpildīt nodoto pavēli. Viens no vīriem atgrūž helikoptera durvis, aiz kuras ir kaudze ar somām, starp tām, es pamanu manu Nike sporta somu, ap kuru apsieta zelta lentīte- vēl viens suvenīrs no mammas. Tur ir manas mantas.. es varēšu pārģērbties..

Viņi sāk izmest mantas no turienes, taču neviens no mums neko nesaka un pat nekustās. Trisiāna noņem saulesbrilles no acīm, un kā pantera nāk mūsu virzienā, izbaudīdama un labi apzinādamās savu varu. Es iztaisnojos, paceļu zodu un stingru skatienu veros viņai pretim. Nē, es šai sievietei neizrādīšu vājumu. Viņa mani nobiedēja un pazemoja vienreiz, otrās reizes nebūs, un man vienalga, ka viņa te ir galvenā.

-Labs rīts, mani dārgie,- sieviete sveicina, atpleš rokas, kā vēlētos mūs apskaut. Viņa aizvien stāv prāvu gabaliņu no mums, un tas ir dīvaini. Neviens neko nesaka. Saņemu brāļa roku un cieši to saspiežu. Viss būs labi,- Man prieks, ka izbaudījāt savu pirmo nakti pludmalē, un jāapbēdina tos, kuriem šī nakts būs pēdējā, jo mēs jūs pārcelsim uz citu vietu,-

Beidzot visi šķiet iepriecināti. Atskan gaviles un ļaudis sāk čalot. Taču mēs ar Čārliju uz šo mānīgo labo ziņu, ne sevišķi atsaucamies. Esam audzināti turēt galvu skaidru un gaišu.

-Bet pirms tam,- viņa paceļ rokas, apklusinot ovācijas,- Man vajag jūs iepazīstināt ar visu šo projekta ieceri. Es ceru, ka jūs lepojaties par zinātniskiem panākumiem, kas ierakstīs jaunu nodaļu vēsturē, zinātnes vārdā! Kā zināt, balva ir milzīga, un tā nebūs iegūstama tāpat vien,- Trisiānas balss kļūst no pacilātas par nopietnu,- Man ir svarīgi redzēt rezultātus, un šeit strādās frāze “izdzīvo stiprākais”, lai gan es izvēlētos frāzi, “izdzīvo gudrākais”.- Trisiāna nosaka un viens no vīriem nostājas viņai blakus.

-Vispirms, jums vajadzētu iepazīties ar pāris noteikumiem,- vīrietis nosaka,- Pirmais, neaizskart vienam otru, ne fiziski, ne morāli. Par fizisku vardarbību draud izslēgšana. Otrais, ja tiek manītas kādas dīvainības vai neskaidrības, nekavējoties ziņot vadībai. Trešais, nebojāt jums doto inventāru,-

-Paldies, Džared,- neļaujot vīrietim pateikt, Trisiāna atkal uzņemas vadību,- Jā, jums tiks piešķirts inventārs, kas paredzēts tikai un vienīgi zinātniskiem mērķiem. Savus novērojumus jums ir jāfiksē videomateriālos un dienasgrāmatās. Jo vairāk jūs atklāsiet, jo tālāk tiksiet,-

-Pag,pag,- iejaucas melnādainais balamute,- Kā tad tiks atklāts uzvarētājs? Es varu pierakstīt pilnu kladi ar muļķībām, un uzvarēt,-

-Paldies par tavu jautājumu, Diondre,- Trisiāna galanti atbild,- Tāpēc jums ir video materiāli, ko uzmanīs speciāli sagatavoti speciālisti. Pēc tā arī tiks noteikti uzvarētāji.- viņa nosaka. Es uzmetu skatu Čārlijam, taču viņš ir tikpat apmulsis, kā es.- Tagad vēlos jūs aicināt savākt savas mantas un sekot man uz viesu namu, kur pavadīsiet visu projekta laiku, bet pirms tam.. man ir pāris vārdi nosaucami,- viņa atkal kļūst nopietna,- Jo jūsu rezultātos un analīzēs ir parādījušās interesantas lietas, kas neļaus jums turpināt dalību šajā projektā,-

-Un tātad, šo personu vārdi, ir..- Džareds nosaka, bet Trisiāna atkal viņu pārtrauc ar vienu rokas mājienu. Vīrieša lūpas sakniebjas aizkaitinājumā, bet viņš neko nesaka. Turpretī man sāk sisties sirds krūtīs arvien straujāk.- Nu kas atkal?

-Pirms tam gribu pajautāt, vai ir kāds, kurš labprātīgi izstājas?- Trisiāna saldā balstiņā pavaicā.- Droši, nekautrējaties. Ne kuram katram ir pa spēkam ložņāt pa brikšņiem zinātnes vārdā.

Neviens nepaceļ rokas. Es atviegloti uzelpoju, iekams pieņemt gala lēmumu, un tomēr nolaižu roku gar sāniem. Es nevaru atļaut Čārlijam te būt vienam. Turklāt, viss nemaz nav tik slikti. Acīmredzot lielu lomu spēlē mana aizraušanās ar zinātnisko fantastisku literatūrā. Tas bija tikai zinātnes projekts.

-Man ir kas sakāms,- šoreiz ierunājas par Bekiju nosauktā meitene,- Vai incests šeit ir pieļaujams?

Trisiāna piešķiebj galvu neizpratnē,- Par ko ir runa?

-Čārlijs un Blēra, - meitene nosaka,- Vai tas nav slimi? Tas taču ir aizliegts!

-Ar ko katrs guļ, nav mana darīšana,- Trisiāna nosaka.- Vai ir vēl kādi jautājumi? Pretenzijas?

Šoreiz es paceļu roku. Trisiāna uzmet man skatienu un viņas acis ieplešas. Viņa redz, ka stāvu pretim stalti un nebaidos no viņas. Un arī viņas koši sarkanās lūpas savijas smīnā. Es sadūšojos, un speru laukā jautājumu, kas vai paralizē visus klātesošos. Pat Trisiāna nespēj palikt vienaldzīga un uzmet skatienu saviem rokaspuišiem.

-Bī..- brālis saspiež man roku,- Tev nevajadzēja..

-Aizveries,- es nošņācu,- Klausies.- un es palūkojos uz sievieti, kura tikpat izaicinoši skatās man pretim.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/B174/869936