Pēc anonīmās īsziņas un mistiskās sarunas ar Dreiku Vetjūsu, mani lika mierā.
Ikdiena pagāja nesteidzīgi. Viss šķita gluži ierasts. Biju atgriezusies neredzamā cilvēka lomā. Man tam vajadzētu patikt, bet kaut kas iekšēji trūka. Kaut kas neaprakstāms, bet tā tur vairs nebija. Uzmanība. Tā ir sērga. Vienreiz tā tev tiek veltīta un jau pēc neilga brīža tu saproti, ka tās tev pietrūkst.
Sēdēju tuvākajā Starbucks no skolas un lēni malkoju kapučīno. Raudzījos ārā pa logu un centos ātri nosist lieko laiku.
Pēkšņi uzmanību pievērsa melns Range Rovers, kas apstājās tieši pret manu Starbucks logu. No tā izkāpa muskuļains vīrietis un apgāja apkārt mašīnai. Pēc neilga laika tips atkal parādījās manā redzes lokā, un viņam sekoja neviens cits kā Aleksis Bleiks.
Tie abi pārmija dažus vārdus pie mašīnas un tad Aleksis pagriezās pret manu pusi un droši nāca uz Starbucks.
Es strauji pagriezu seju citā virzienā, lai puisis nepamanītu, ka viņu novēroju. Dzirdēju kā Starbucks ieejas durvis atvērās un noskanēja durvju zvaniņš. Puisi laipni sveicināja Starbucks baristas.
Tas raiti soļoja pie viņiem, lai pasūtītu savu dzērienu. Es klusi novēroju kā puisis nemierīgi mīņājās pie galda, pie kura gaidīja savu pasūtījumu. Aleksis pagrieza galvu pret manu pusi un es neveikli sastingu, lūkojoties uz viņu. Pamanīdams mani, puisis pagrieza savu galvu sāņus un raidīja manā virzienā viltotu smaidu. Tad viņš atgriezās, lai paņemtu savu kafijas papīra krūzi, samaksāja un lēnām soļoja pie mana galdiņa.
“Sveika, Amanda.” Aleksis man sniedza vēl vienu viltotu smaidu un apsēdās krēslā man pretī.
“Kā tu mani pazīsti?”
“Tikai tāpēc, ka ar tevi skolā nerunāju, nenozīmē, ka tevi nepamanu.”
Es ieskatījos puiša zilajās acīs un tās ledaini lūkojās man pretī. Manu ķermeni pārņēma ledainas trīsas. Es novērsu skatienu un sāku spēlēties ar savu rokassprādzi.
“Es vēlējos tev pajautāt, vai esi kaut ko privāti dzirdējusi no Dreika Vetjūsa?”
Atbildēju ar piekrītošu galvas mājienu.
“Klausies, viss, ko viņš tev stāsta, ir meli. Tā ir sankcija pret mani un manu ģimeni. Neklausies viņā, lūdzu. Neiepinies viņa melos un, Dieva dēļ, ignorē viņu un viņa māsu skolā. Mēs tevi liksim mierā, ja tu tā darīsi.”
“Es atvainojos, bet, vai man ir teikšana šajā drāmā?” Es saņēmu drosmi un vēlreiz ielūkojos Alekša acīs, kas manī vērās ar uzjautrinājumu.
“Paskat, tu tomēr māki arī runāt pretī.”
“Klausies, Aleksi Bleik, liec mani mierā. Es varu izlikties, ka Dreika māsu tualetē nesatiku un viņa man neizstāstīja kā tu sabojāji viņas dzīvi.”
“Vai tik tiešām?”
“Es zvēru, ka neviens to neuzzinās.”
Puisis atbalstījās pret galdu un pieliecās man tuvāk. “Es tev neuzticos.”
“Ko man darīt, lai tu man noticētu?”
Puisis šķībi pasmaidīja un deva man saltu smaidu. “Iekļūsti Vetjūsu ģimenes lokā. Man vienalga kā, vai sadraudzējies ar Dreika māsu, vai iepinies ar Dreiku, man vienalga, bet es vēlos uzzināt-” puisis pēkšņi pārtrauca runāt un vērās manī uzmanīgi.
“Tu vēlies uzzināt?”
“Vēlos uzzināt, kurš no viņu ģimenes ir ieinteresēts sabojāt manu un manas ģimenes reputāciju. Viņi ir izdomājuši drāmu un ir mani nelegāli tajā visā iepinuši. Es vēlos viņiem par to atriebties, jo pašlaik manam tēvam neklājas viegli. Tu esi gudra, Amanda, un es apjaušu, ka tu zini, ka starp manu un Dreika ģimeni pastāv konkurence biznesa nozarē.”
Es neizpratnē lūkojos puisī. “Vai tu vēlies mani padarīt par savu slepeno ieroci, ko izmantot pret Dreiku?”
“Tieši tā, jaukumiņ. Tagad jautājums, vai tu vēlies ar mani sadarboties, vai tu vēlies, lai šis skolas gads tev tiktu ļoti sabojāts?” Pēc jautājuma puisis iedzēra malku no savas kafijas un uzsmaidīja man ar vēl vienu viltotu smaidu.
Sasodīts, tad par šo mani brīdināja Dreiks.
Nervozi noklepojos un sāku domāt par savu izvēli. Ja nepiekritīšu Aleksim, mana skolas dzīve tiks sabojāta un personīgi šaubījos, ka Dreiks man palīdzētu to glābt. Man atlika tikai viena iespēja, ja vēlējos atgriezties vecajā ikdienas rutīnā.
“Labi, es tev palīdzēšu.” Klusi nočukstēja un puisis mani plati uzsmaidīja.
“Paldies tev, Amanda. Tad līdz vēlākam.” Un ar to Aleksis piecēlās no krēsla man pretī, pamāja man ar roku atvadas un devās prom no kafejnīcas. Noskatījos, cik apmierināts viņš aiziet atpakaļ līdz savam Range Roveram, kur viņu jau sagaidīja mašīnas šoferis.
Klusi pie sevis domās es māju ardievas savai pašcieņai.
