local-stats-pixel fb-conv-api

Aukstuma dzēliens (11)0

178 0

(10)

Ar trīcošām rokām nospiedu zvanu pogu pie durvīm, kas mani nošķīra no Paiperas ballītes. Kāpņu telpā varēja dzirdēt mūzikas basus.

Kad ierados pirmajā stāvā, apsargs mani izjautāja, kurp dodos. Pateicu, ka pie Paiperas, uzreiz sāka māt ar galvu un teikt, ka jāiet uz ceturto stāvu. Pašlaik stāvēju pie Paiperas dzīvokļa durvīm un mīņājos no vienas kājas uz otru.

Dzirdēju soļus un skaļu balsi, kas tuvojās durvīm. Tās atvēra puisi ar kepku galvā. Viņš mani nopētīja. Biju uzvilkusi svārkus, kas bija neierasti man. Minisvārki. Puisis man uzsmaidīja un es jautāju, “Vai Paipera dzīvo šeit?”

“Jā, dzīvo gan. Nāc iekšā, mēs jau sākām.” Un puisis nogāja no durvīm un ļāva man doties dzīvoklī. Mazliet noreibu no plašumiem, kas tajā valdīja. Šķita, ka dzīvoklis ir nebeidzams, jo istaba sekoja istabai.

Vienā no tām atradu Paiperu, kas metās mani apskaut un nebeidza man stāstīt, cik burvīgi es izskatos.

“Kā tu tiki iekšā?”

“Mani ielaida puisis ar kepku.” Skaidroju, norādīdama uz puisi, kurš piepildīja savu dzēriena glāzi ar kādu alkoholisko dziru.

“Ak, Klāvs tevi ielaida. Jauki. Vēlies iedzert?” Meitene pēkšņi man rokās ieslidināja tukšu glāzi un to jau piepildīja ar viskiju. Nedaudz ielēja un man uzsmaidīja, “Tevi piedzirdīt ballītes sākumā es nudien nevēlos.”

“Paldies.” Neveikli atsmaidīju un iedzēru. Mazliet saviebu seju un lūkojos, vai tuvumā nav nekāds tīrais dzēriens.

“Uzdzeramie ir pie galdiņa. Vari kaut vai sajaukt ar kolu.”

“Paldies.” Vēlreiz atbildēju un devos pie galda. Atradu kolas pudeli, to ielēju tukšā glāzē un arī ielēju viskija glāzes saturu tajā.

Pagriezos pret jauniešiem, kuri piepildīja istabu un ar acīm meklēju kādu, pie kura varētu apsēsties. Pamanīju tukšu vietu blakus kādai meitenei uz dīvāna. Devos uz turieni. Mani pamanījusi, meitene man jautājošu smaidu. “Kas tu esi?”

“Amanda.” Atbildēju, it kā viņa būtu mani redzējusi pirms tam. Taču meitene neprasīja papildus informāciju. Un es viņai tādu nedevu. Tā neveikli sēdējām un skatījāmies uz jauniešiem, kuri planēja pa istabu, jau būdami labākā garā par mums.

“Nu tad priekā.” Meitene man blakus ierunājās. Es saskandināju ar viņu mūsu glāzītes un iedzēru. Tad meitene man sāka prasīt, kas es esmu, no kurienes esmu un kā es iepazinu Paiperu. Pastāstīju, ka Paiperu iepazinu caur viņas draugu Aleksi, esmu no Paiperas skolas un esmu no Kerbridžas.

Meitene man pastāstīja, ka ir no Losandželosas un ar Paiperu jau pazīstamas kopš desmit gadu vecuma. Tā mēs parunājām par dažādām nesvarīgām lietām, par kurām jau aizmirsām pēc kādām pāris minūtēm. Man small talk īpaši nepatika.

Tad pie mums pienāca puisis, kurš izdomāja atjaunot mūsu dzērienus un uztaisīt mums jaukus kokteiļus. Tie nebija slikti, man pat garšoja. Pēc tā iztukšošanas man atvērās runas plūdi un sāku ar visiem jauniešiem runāties, jo šķita, ka viņi tik tiešām vēlas dzirdēt to, ko es vēlos teikt.

Kāds man piebāza pie lūpām šota glāzi ar saucieniem “Dzer, dzer, dzer!”. Smejoties tās saturu iztukšoju un pēc tam uzdzēru ūdeni, ko sniedza man Paipera, kas pēkšņi man uzradās blakus un mani cieši apskāva.

“Es priecājos, ka tu atnāci, Amanda.”

“Man arī prieks.” Viņai atbildēju un cieši samīļoju.

Daži Paiperas draugi ierosināja istabas vidū uzrīkot disko un tā mēs visi aplī sākām dejot dziesmu pēc dziesmas.

“Laiks papildināt mūsu glāzes, draugi!”

Un tā mēs ballējām līdz es kaut kur atlūzu.

Pamodos no tā, cik stipri mani bija satvēris man blakus guļošais puisis. No sākuma nesapratu, kur atrodos, bet tad lēnām pagriezu galvu sāņus un pamanīju, ka dīvāns, kas, pirms manas iekrišanas tajā, bija tukšs, tagad bija pilns ar pieciem cilvēkiem.

Mēs bijām ļoti cieši piespiesti viens otram. Centos no puiša skavām tikt ārā. Tas ātri izdevās. Pat puisi neuzmodināju. Jēj. Tad klusi devos uz tuvāko tualeti. Dzīvoklī bija trīs tualetes. Tas bija tik fancy projekts.

Nokārtojos un šausminājos par sevi spogulī. Mati bija izspūruši un acu tuša bija izplūdusi, padarot manas acis līdzīgas smokey acu efektam.

“Drausmas,” saviebos par savu izskatu, “ko es vakar tādu darīju?”

Mazliet noskaloju seju ar auksto ūdeni un devos atpakaļ dzīvoklī. Virtuvē satiku pamodušos meiteni, kas laikam bija tā pati meitene ar kuru Paipera bija pazīstama no desmit gadu vecuma.

“Sveika, vēlies kaut ko ēdamu?”

“Jā, vēlos.” Atbildēju un iesēdos brīvajā krēslā, kas bija pie galdiņa, ap kuru ņēmās Paiperas draudzene. Virtuvē ienāca puisis, kas man bija gulējis blakus.

“Labrīt.” Viņš teica un apsēdās man blakus. Man uzsmaidīja ar diezgan platu smaidu un es neveikli pasmaidīju pretī. Tik tiešām neveikli.

“Ak, Jūs mazie balodīši. Tik tiešām bija piemīlīgi, kad Gints tev apgūlās blakus un jūs abi tik mīlīgi gulējāt.” Paiperas draudzene sāka ūjināties, tikmēr es saviebu seju. Puisis man blakus smejās.

“Kurš, sasodīts, tik agri ir augšā?” Mazliet izbijos no Aleksa Bleika balss, kas tuvojās man no aizmugures. Pie manis blakus apstājās puskails Aleksis Bleiks un uzsmaidīja man diezgan augstprātīgi. “Sveika, Amanda, vai labi izgulējies Ginta skavās?”

“Burvīgi.” Es atbildēju, un aizgriezos no Aleksa un viņa sešpakas.

“Tā kā skats bija pārāk labs, lai to aizmirsu, iemūžināju to un ieliku Facebook.”

Ātri pagriezos pret Aleksi un lūkojos uz viņu, klusi cerot, kaut skatiens varētu viņu pazudināt vai pat aizsūtīt uz citu dimensiju. Tik ļoti es viņu nevarēju ciest.

“Es tevi ietagoju.”

Ātri nolecu no krēsla un skrēju uz gaiteni, kurā biju atstājusi savu rokas somiņu. Izvilku telefonu un ar drebošām rokām to atslēdzu. Man no Facebook bija sešpadsmit jaunumi un Facebook Messengerā man bija ziņa no Dreika Vetjūsa, kas vienīgi sastāvēja no jautājuma zīmēm.

Sasodīts.

Es biju lauzusi Dreika solījumu turēties tālāk no viņu drāmas. Es biju pievīlusi puisi, un droši vien, ka zaudējusi puiša uzticību sev.

Dzirdēju soļus aiz sevis un es varēju nojaust, ka tas ir vienīgi Aleksis.

“Tu pati izvēlējies, kurā pusē vēlies būt.” Aleksis sacīja un satvēra mani aiz rokas, lai liktu man pievērst sev uzmanību.

Nevēlējos lūkoties puiša acīs, jo sapratu, ka viņam bija taisnība.

(12)

178 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000