Šoreiz pievienošu stāsta pirmo daļu, kas rakstīts 5. klasē Tēmas, par kādām rakstīja un zīmēja mūsu bērni padomju gados, patiešām bija kutelīgas. Tagad to atceroties, pārņem šausmas. Viņi tās klades rādīja saviem draugiem. Labi, ka tās nenokļuva nevēlamās rokās. Jāpateicas arī to laiku saprotošajiem skolotājiem, kas daudz ko redzēja, bet prata paklusēt.
Džordžs Rodžers - spiegs
1. daļa
Tas bija 1942.gada rudenī Vašingtonā. Džordžs pa tumsu sataustīja kautkādu kārbu un mēģināja pakustināt. No tās kāda aizsmakusi, samiegojusies balss Rodžeru nosauca par nelaiķi Viljamsu. Pēc tam šī pati balss kategoriski pavēlēja vākties pie velna vecāsmātes. Rodžers pagāja drusku tālāk un domīgi pakasīja pakausi, tā viņš nebija domājis. Pielavījās tuvāk un paskatījās pa kreisi, tur neviena nebija. Tad viņš sāka meklēt atslēgas caurumu. Apgājis 2 reizes ap kasti viņš konstatēja, ka ta ir milzīga māja. Viņš saprata, ka atradis...
Ausa rīts. Pirmais, ko viņš ieraudzīja, bija ostas krogs. Viņš metās uz to pusi. Aizskrējis līdz durvīm viņš apstājās. ,,Darba laiks no 9 - 24''. ,,Nāksies pagaidīt'' - viņš nodomāja. .. Tumsa...
Majors Maids Džonsons, apaļš kā Himalaju lācītis, kā Latvijas bekons, bija nikns līdz ārprātam kā Bengālijas tīģeris. Niknumā viņš izcēla durvis no eņģēm, bet kāja paslīdēja uz apelsīna mizas un viņš ar durvīm uzkrita virsū adjutantam. Piecēlies, ar kājas spērienu izlidināja pa logu telefona aparātu. Lejā atskanēja gari stiepts bļāviens. Majors tam nepievērsa uzmācīgāko sirenu ,,Cat'', jo enerģija bija galā.
Adjutants apmulsis izķepurojās no durvju preses. Aptaustījis punus un zilumus, tas devās uzkopt kabinetu. Atnesa jaunu telefonu, novietoja durvis u.t.t.
Džonsons sēdēja atpūtas krēslā un elsa. Beidzot viņš paņēma ventilātoru un ieslēdza. Lai atvēsinātos, viņš virzīja ventilātoru tuvāk sejai. Šlipse aptinās ventilātora spārniņiem un sākās negaidītais - šlipse ventilātora ietekmē viņu žņaudza.
