Sveikiņi.
Vakar saskāros ar nelaipnu attieksmi Kuldīgas slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
Tātad ierodoties uzņemšanas nodaļā lodžiņš pie kura saņem tālākās norādes bija ciet un aiz tā nebija neviena, kas to varētu attaisīt. Nācās zvanīt ar zvaniņu, tas protams nevienam darbiniekam nepatīk un labdien vietā dzirdēju nu? Tas nedaudz apstulbināja. Sarunas laiks bija veselas 10 minūtes. Radās sajūta, ka esmu apgrūtinājusi slimnīcas noslogotos darbiniekus, bet palīdzība bija vajadzīga.
Kad beidzot saņēmu atļauju vērt nākamās durvis jau sapriecājos, ka tūlīt kāds varēs man palīdzēt, bet nekā. Viss gaitenis bija tukšs, pilnīgi izmiris. Pēc 5 minūtēm iznāca tā pati sieviete, kas bija pie lodziņa un iedeva man termometru un noteica "sāc ar šo" un aizgāja. Turpmākās 10 minūtes pavadiju viena ar draugu. Temperatūru izmēriju divas reizes. Un protams, ka tā bija normāla. Atkal atnāca sieviete, kas bija pie lodziņa, paņēma termometru un teica, lai gaidam dežūrējošo ārstu.
Pēc vēl 10 minūtēm atnāca sieviete - dežūrējošais ārsts. Tiku iesaukta kabinetā, kur stāstiju par negadijumu. Tālāk sekoja izmeklēšana, analīzes utt. Pēc tam uz apmēram 5 minūtēm mani atstāja vienu.
Interesanti vai arī cilvēku ar dziļām asiņojošām brūcēm atstāj vienu? Vai arī viņam jāzēž gaitenī ar termometru padusē? Saprotu, ka viņam palīdzība būtu vajadzīga steidzamāk, taču arī mans gadijums nebija vienaldzības vērts.
P.S Man bija problēmas ar iekšējiem orgāniem, respektīvi nierēm.
Kad nu beidzot atgriezās dežūrārsts ar divām medmāsām. Paziņoja, ka pieslēgs sistēmu. Piekritu, taču tā īsti jēgu tam neredzēju, bet ārsti, taču zina ko dara, vaine?
Ievietojot sistēmu mani pārvietoja uz citu telpu.
Gulēju pie sistēmas, kas tecēja tik lēni. Pēc 1 stundas ienāca medmāsa un teica "ak vai, cik lēni. " Hallo, tad izdari kautko.
Pēc tam ienāca cita medmāsa, kur atik ļoti smaržoja pēc kūpiātas desas. D?:d Pluss viņai tā vēl bija mutē. : Bet viņa sakārtoja sistēmu un viss notika ātri.
Pēc pus stundas, kad zāles bija manī, ienāca medmāsa pakustināja tukšo pudeli un teica, lai gaidu ārstu un aizgāja.. Paga, paga, bet kā ar adutu manā rokā? Tā tur palika vēl 10 minūtes.
Atnāca ārste, teica, ka analīzes ir labas un nebūs jāpaliek, izrakstija zāles, teica par ēdienu ko nedrīkst ēst utt. Bet tā adata vēljoprojām ir manā rokā. : Ārsts aizgāja. Adata palika manī. Tad nu pēc pāris minūtēm atnāca medmāsa un izņēma adatu. : Un atkal gaitenī jāgaida ārste.
Tātad gaidot uz palīdzību es pavadiju 35 minūtes. Un vai pēc tam man bija labi?:d Nē, nebija izmaiņas sajūtās. :d Biju vīlusies.
Ko var secināt? Dežūrārstam un medmāsām darba laikā patīk ēst kūpinātas desa un aizmirst par pacientiem, kuri šeit vērsušies pēc palīdzības. :d
Skumji, ne?