local-stats-pixel fb-conv-api

''Ar vilku klusējot'' 1. nodaļa3

16 0

1. nodaļa

Emīlija zaudēja derībās ar draudzeni un nu viņai ir vienu mēnesi jāklusē. Cik briesmīgi! Emīlija vienmēr no savas ģimenes ir bijus viss lielākā pļāpa, bet ko tagat darīt? Viņa nelauž derības, tāpēc nāksies vien savas vēlmes visu mēnesi rakstīt uz lapiņām. Kas par stūlbumu! Emīlija bija pārliecināta, ka viņa uzvarēs, bet zaudēja. Derības kā derības. Emīlijas klasesbiedrs Artūrs sakāvās ar vienu čigānu meiteni, un Emīlija bija pārliecināta, ka Artūrs uzvarēs, tāpēc saderēja ar savu draudzdeni Maiju, ja Artūrs zaudē Emīlija vienu mēnesi klusē, bet ja čigānu meitene zaudē Maija pati mēnesi klusē. Iznākumu varat iedomāties paši. Un tagat domās pie sevis purpinādama, Emīlija iet uz mājām. Tur nonākusi viņa skolas somu ieliek savā istabā un iet gatavot sev pusdienas. Viņa ir ieplānojusi pēc pusdienām, pastaigu pa mežu, ko viņai patīk darīt un varbūt arī pie savas iemīļotākās egles, meža biezoknī palasīt. Un ak kungs, kā Emīlijai patīk lasīt! Viņa ir literatūras skolotājas Dzidras mīlulīte, bet visādi citādi viņa ir neveiksminiece skolā. Viņas vidējā atzīme ir septiņi, bet varēja būt labāka, taču Emīlija vairāk aizraujas ar romānu lasīšanu, nekā mācīšanos. Lai nu kā, Emīlija pagatavoja sev divas siermaizes ar desu, ko ietina plastmasas plēvē, lai vēlāk varēu tās apēst un ielika savā iemīļotākajā somā, ko liek pāri plecam. Emīlija paķēra vēl grāmatu ''Zibens zaglis'', ko pašlaik lasīja un izgāja no mājām. Mežš, kuru viņa ir tā iemīļojusi ir piecpadsmit minūšu attālumā no Emīlijas mājām. Viņa šo mežu pārzina kā savus piecus pirkstus, bet tur viņas iemīļotākā vieta ir zem egles. Emīlija šai eglei pat ir devusi vārdu - Zoja. Lai cik smieklīgi tas liktos, taču šī egle ir Emīlijas labākais draugs. Pie Zojas viņa iet, lai remdētu savas bēdas, ja ir noticis kas slikts. Viņa pie Zojas iet arī lai baudītu mieru un klusumu, ko nevar iegūt mājas, kur vienmēr valda skaļums un haos. Egle Zoja ir liela, kupliem zariem, kas pat ziemā sargā Emīliju no sniega, zeme pie Zojas ir pilna ar mīkstām, brūnām skujām un pie koka stumbra ir sakņu mudžeklīts, kas veido iedobi, kur ērti iekārtoties Emīlijai. Mežš ir īsta paradīze! Kad Emīlija ir nonākusi pie meža malas, viņa saminstinās, bet tikai uz mirkli un tad ieiet mežā. Kas slikts var notikt šajā mežā, ko viņa tik labi pārzina? Emīlija nez kāpēc jūt, ka notiks kaut kas, bet nezina kas. Paiet vēl desmit minūtes, kamēr viņa nokļūst līdz zojai. Par šo vietu nezina neviens, tikai Emīlija. Kā jau ieradusi, Emīlija sasveicinās ar egli. Te, mežā, šķiet derības ir zudušas un viņa var brīvi runāt. Emīlija apsēžas savā iemīļotākajā vietiņā pie Zojas un sāk lasīt, pa starpai vēl ēdot siermaizi. Viņa lasīja vismaz kādu stundu, bet tad nolika malā grāmatu. Kāpēc viņai šķiet, ka kāds viņu vēro? Viņa pacēla galvu un paskatījās apkārt, bet nevienu neredzēja. Nemuļķojies, te neviena nav, Emīlija pati sev teica un piecēlās, lai dotos mājup. Viņa ielika grāmatu somā un sāka klumburot caur brikšņiem uz ceļu. Neviena te nav, neviena te nav, Emīlija sev domās atkārtoja. Viņai aiz muguras nokrakšķēja zars un iekliegusies, Emīlija apcirtās apkārt. Un tur nu viņš stāvēja.

Turpinājums sekos...

16 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Pietrūkst atkāpju. un es vairāk uzskatu, ka šī ir daļa, nevis nodaļa.

0 0 atbildēt

Jā, tā laikam ir... Tās rinkopu atstarpes ir pārāk platas, tpc neliku un es pirmo reizi rakstu kaut ko tādu, tā ka...

0 0 atbildēt
Es nezinu, kas būs nākamajā daļā/nodaļā, bet brīdināšu tevi jau iepriekš - VILKI CILVĒKIEM NEUZBRŪK, JA CILVĒKI LIEK MIERĀ VILKUS!
0 0 atbildēt