local-stats-pixel fb-conv-api

Anastasija (40)17

633 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Anastasija-39/691829

- Labrīt, - nedroši atteicu, uzreiz novēršot skatienu. Bija grūti lūkoties uz viņu, jo man nepārtraukti nācās domāt par viņa skūpstiem. Mans skatiens vairākkārt noslīdēja līdz viņa lūpām, kas nebija zaudējušas savu valdzinošo pievilcību.

- Kur mani vecāki? - viņa balss bija piesmakusi. Tieši tāda pati kā vakar vakarā.

- Viņi aizbrauca pēc tava vectēva, - klusi atteicu, cenšoties saņemties, lai atkal uzlūkotu viņu.

- Tātad mēs šobrīd esam divi vien? - tas drīzāk izklausījās kā secinājums, ne jautājums, bet viņš to tomēr jautāja.

- Tā sanāk, - man mute bija pilnībā izkaltusi. Jo vairāk viņš runāja, jo grūtāk bija neskatīties uz viņu.

- Kā tu šodien jūties? - šie vārdi izklausījās tik seksīgi, ka manu ķermeni pārņēma trīsas. Es taču reibu no viņa balss vien!

- Labi, - atteicu, nezinot kādu atbildi viņš no manis gaida.

- Es gan ne visai, - viņš skumīgi teica, liekot man beidzot paskatīties uz viņu.

- Kāpēc? - to es tiešām vēlējos zināt. Mani interesēja, kāpēc šis puisis jūtas slikti. Vai viņš nožēlo to visu, tāpēc nezina kā atvainoties? Vai viņš vēlas atvainoties, par vakardienu, tā parādot, ka tiešām to nevēlējās.

- Esmu gulējis tikai pāris stundas, - Eduards atzinās.

- Ak tā, - es taču arī varēju viņam teikt to pašu, jo arī mans miegs šonakt bija ļoti caurs. Ja es nebūtu tik bieži skatījusies pulkstenī, tad nemaz nepiefiksētu, ka man tomēr bija izdevies aizmigt uz divām stundiņām.

- Nespēju nedomāt par visu notikušo, - nemanot viņš bija pienācis man tuvāk. Šobrīd Eduardu un mani šķīra vairs pāris soļu attālums.

- Tu nožēlo? - nespēju vairs ilgāk izturēt šo neziņu, tāpēc pajautāju tieši, un šoreiz es nenovērsos, lai redzētu viņa acis arī tad, kad viņš atbildēs uz manu jautājumu.

- Un tu? - Eduards atbildēja ar pretjautājumu.

- Tā nedrīkst! - iebildu, - Es pirmā pajautāju, - atgādināju viņam.

- Man vajadzēja redzēt tavu reakciju, - viņš smaidot atteica. Kāpēc pēkšņi viņš sāka smaidīt? Vai es ar savu izturēšanos liku viņam saprast vairāk, kā vēlējos?

- Un ko tu saprati? - es tik ļoti vēlējos atkal noliekt galvu uz leju, tomēr spītīgi turpināju lūkoties uz viņu.

- To, ka tu vēlies to pašu, ko es, - puisis sekundes simtdaļā bija pie manis, un spēcīgi apskaujot, pievilka manu augumu pie savējā. Viņa lūpas uzmeklēja manējās un es labsajūtā nopūtos. Man vairs nebija jautājumu, man vairs nebija domu, man bija Eduards, un ar to man šobrīd pilnībā pietika.

- Eduard! - aizelsusies izdvesu, sajūtot, ka puisis šajā īsajā brīdī jau bija uzbudinājies. Viss viņa augums alka pēc manis tikpat ļoti, cik manējais pēc viņa.

- Anastasija, es tevi gribu, - viņam tas nebija pat jāsaka, lai es to saprastu, tomēr viņš to pateica tā, ka iekvēlināja mani vēl vairāk.

Pacēlu viņa krekla malu, ieslidinot aiz tā savu roku. Mūsu lūpas joprojām bija sakļautas un tās kļuva tikai uzstājīgākas, īpaši pēc tam, kad ar pirkstu galiem sāku glāstīt viņa krūtis un vēderu. Pirmo reizi sajutu viņa augumu ne tikai caur drēbēm.

Saprotot, ka viņam viss ir ļauts, Eduards virzīja mani ārā no virtuves. Viņš ļoti labi zināja, ka vistuvāk atrodas mana istaba, tāpēc mērķtiecīgi devās uz tās pusi.

Kad nokļuvām manā istabā, mans krekliņš lēnām tika pacelts uz augšu. Uz mirkli mēs atkāpāmies viens no otra, lai palīdzētu viņam atbrīvot mani no augšiņas.

- Tev ir? - nepazinu vairs savu balsi. Tā bija iekāres pilna un aizsmakusi.

- Ir, - puisis pirmo reizi nedaudz nosarka. Tā viņš sevi nodeva. Tātad jau nākot lejā, viņš zināja, ka vecāki ir prom, un nebija zaudējis cerību, ka starp mums varētu notikt kaut kas vairāk. Mani tas tikai priecēja, jo tagad viņam nevajadzēja doties meklēt prezervatīvus.

- Tie noderēs, - koķeti teicu, šoreiz pirmā pasperot soli uz priekšu, lai pēc iespējas ātrāk novilktu viņa kreklu, un piekļautu savu augumu viņam.

- Tu esi satriecoša, - tie bija pēdējie vārdi, ko viņš vēl veltīja man, jo tālāk vārdi bija lieki.

Eduards ieguldīja mani gultā, un ar skūpstiem lēnām virzījās no manām lūpām uz leju. Viņš uzkavējās pie kakla izliekuma, bet ne pārāk ilgi, jo manas krūtis jau alka pēc viņa lūpām.

Bet Eduarda pirksti, glāstīja vēdera lejasdaļu, izraisot patīkamu kņudoņu manī. Jau tagad izjutu neaprakstāmu vēlmi pēc viņa, tomēr viņš turpināja priekšspēli, kas padarīja mani traku. Ar katru brīdi, es jutu, ka paliek arvien grūtāk izturēt to visu. Es vēlējos sajust viņu sevī. Es vēlējos pilnībā piederēt viņam.

Atpogāju viņa džinsu bikšu pogu, tā liekot noprast savus nodomos. Kad jau vilku vaļā rāvējslēdzēju, Eduards apturēja manas rokas, uzliekot savējo, un uzsmaidīja man.

- Vēl nē, - viņš paziņoja, pārsteidzot mani.

- Bet es vēlos… - īsti nezināju, kā lai pabeidzu savu sakāmo.

- Es arī, - Eduards piespieda savu ķermeni man tik cieši klāt, lai es spētu nepārprotami sajust, ka arī viņš ir uzbudināts. Tomēr viņš nevēlējās steigties, atkal uzmeklējot manas lūpas, un skūpstot tās tā, ka likās, es zaudēšu samaņu.

Viņš turpināja mani glāstīt un skūpstīt, tā liekot man baudā elsot arvien straujāk un ātrāk, līdz beidzot es izkliedzu viņa vārdu, vairs nespējot ilgāk uzbudinājumu paturēt sevī.

- Un tagad mēs varam turpināt, - Eduards labpatikā norūca, beidzot noslidinot manas apakšbikses no auguma. Arī viņš jau bija kails, un man nevajadzēja viņu vairs izģērbt, lai gan es no tā nebūtu atteikusies.

Pēc šīs garās priekšspēles, kad jau likās, ka esmu izsmelta, Eduarda ienākšana manī, manu ķermeni pamodināja no jauna un vēl spēcīgāk kā jebkad iepriekš. Es sajutu sevī piepildījumu, pēc kā tik ļoti alku, jau pēc pirmā skūpsta ar šo puisi.

Eduarda kustības kļuva arvien ātrākas. Pielāgojoties viņa ritmam, jutu, ka arī viņš lēnām tuvojas kulminācijai. Jo izteiktāk es redzēju viņa acīs šīs emocijas, jo spēcīgākas sajūtas mani pārņēma.

- Eduard! - smaids parādījās manā sejā, jo mēs abi bijām sasnieguši baudas virsotni vienlaicīgi.

- Nāc šurp, - Eduards atbrīvojās no prezervatīva, un pievilka mani sev klāt, lai vēl uzkavētos gultā, vienkārši apskaujoties.

- Tas bija… - smagi nopūtos, jo uzreiz nespēju atrast īstos vārdus.

- Tu biji lieliska, - Eduards man iečukstēja ausī, liekot nodrebināties. Šķiet man šis puisis sāka patikt arvien vairāk. Es pat sāku lēnām viņā iemīlēties. Vai tiešām tās vairs nebija tikai parastas simpātijas? Vai šīs jūtas neietekmēja tikko pārdzīvotās emocijas? Sekss ar viņu bija lielisks, un to es labprāt atkārtotu vēl un vēl.

- Mums šodien jāpagatavo pusdienas, - cerēju, ka šie vārdi iedarbosies vismaz uz vienu no mums, jo bija grūti atgriezties virtuvē, ņemot vērā, ka gultā bija tik labi.

- To mēs arī izdarīsim, - Eduards apsolīja, - Tikai, manuprāt, mums vajadzīga vēl vismaz stunda, lai atrastu izeju no šīs istabas, - viņš pilnībā bija atguvis spēkus, un atkal jau vēlējās mani. Būtu muļķīgi neļauties šim puisim un viņa vēlmēm. It īpaši, ja tās tik ļoti patika man pašai.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Anastasija-41/692188

633 0 17 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 17

0/2000

hei hei kadnākamā??? gaidu visu vakaru ;)

9 0 atbildēt
Ak./pasmaida/ turpinājumu?
7 0 atbildēt

Te jau šķīst kaut kas no E L James repertuāra, bet ir labi. :)

7 0 atbildēt

18+, nākamo. :)

6 0 atbildēt
Eii kur palikusi nākamā daļiņa???;(
5 0 atbildēt
Ja es pareizi saprotu tad nākamo var gaidīt tikai rīt?
4 0 atbildēt
Ar smaidu uz lūpām dodos gulēt, jo rīt sacensības! Arlabunakti, spocēni :)
4 0 atbildēt

Tik.. perfekti!!  emotion

4 0 atbildēt

emotion 

5 1 atbildēt
perfekti , paarlasu veel un veel. Ideaali. :))
4 0 atbildēt

Ak dievs,dievnu ,man jamacas krievu.v nezinu vai varesu pamacities pec sis dalas ... hihi,ne nopietni tikloti patik si ir pagaidam labaka nodala saja stasta vissmaz amn ta liekas ,bet pagaidam.....  atkal smaidu ka mulkiite... (Zanda tev vajadzeja sakuma  uzrakstit +18 hihi....)

3 0 atbildēt

Zanduchii, kur esi palikusi???emotion

2 0 atbildēt

Lasot acis mazliet aizmiglojās, aiz patikas protams. F.A.N.T.A.S.T.I.S.K.I.!

2 0 atbildēt