...iepriekšējā šeit!
Es gāju pa ceļu kas veda uz manām mājām, bet es netaisījos iet tieši tur, un netaisījos skriet un meklēt Tomasu. Pie manām mājām netālu bija jūra, tieši tur man patika iet, kad biju noskumusi, un gribēju par kaut ko padomāt. Tāpēc gāju tieši uz turieni. Nonākusi līdz jūras bākai apsēdos uz soliņa, un vienkārši skatījos jūras horizontā. Jūras viļņi vienmēr mani nomierināja, jo tikai šeit es varēju justies brīva, un ļaut nelabajām domām aizlidot. Šeit es bieži nācu bērnībā pēc tēva nāves. Man patika šeit sēdēt, un sapņot. Vienmēr mēģināju atcerēties kāds izskatījās tēvs. Kā viņš man pietrūka...
Pēkšņi kāds mani saķēra mani no aizmugures, un ar plaukstām aizsedza acis. Rokas bija lielas un es sapratu, ka tas ir puisis. Iedomājos, ka tas varēja būt Toms, varbūt viņš ir man sekojis, uz reiz pēc tam kad izgāju no viņa mājām.
"Tom?" viegli ierunājos.
"Beidz domāt par Tomu, lūdzu." puiša balss atbildēju, tad sapratu, ka tas ir Tomass.
"čau, atkal Tomass. Vai tu esi dusmīgs?" pārsteigumā jautāju.
"Neesmu es dusmīgs. Par ko lai es būtu dusmīgs uz tevi? Ko tu šeit dari? Un kapēc esi viena?" Tomass jautāja mierīgā balsī.
"Man patīk šeit nākt un padomāt par visu! Un kā tu šeit nokļuvi?" viegli noteicu.
"Pēc mūsu mazajām domstarpībām Toma istabā paņēmu motorollera atslēgas, un vienkārši gribēju pabraukāties. Man patīk ātrums un vējš, kas sitās man sejā. Kad viens staigāju pa pilsētu atradu šo vietiņu, šeit es būšu vienmēr kad nejūtīšos labi. Šiet ir svaigs gaiss, jūra, vējš, brīvība - viss ko man vajag!" viņš stāstīja.
"Vai tas ko tu teici man istabā, tā ir taisnība?" vēlējos viņam to pajautāt.
"Es saprotu, ka tas skan stulbi un banāli, bet jā. Zinu, ka varbūt teiksi, ka tik ātri nav iespējams iemīlēties kādā. Bet man tā ir pirmo reizi." Tomass teica.
"Skaidrs." es tikai noteicu.
"Vai paliksim draugi?" Tomass jautāja.
"Labi." pasmaidīju.
Mēs abi ilgi klusējām, un vienkārši skatījāmies jūras tālumā. Man tas patika. Rakājos pa jakas kabatu, un izvilku savu telefonu. Pulkstens rādīja 1:00 naktī. Telefonā bija viena jauna īsziņa, tā bija no Kikas - Ei? Kur tu esi, un vai ar tevi viss kārtībā? Toms tevi grib iet meklēt! Atbildēju viņai - Viss ir kārtībā, esmu mājās! Bija jāmelo draudzenei.
"Vai es drīkstu tevi aizvest mājās, sāk palikt jau vēss. Un rīt ir jāiet uz skolu." Tomass iebilda.
"Labi, braucam!" piekritu.
"Ņem, tas tev noderēs. Diemžēl man ir tikai viena." un pasniedza man ķiveri.
Uzliku to aši galvā, un uzsēdos uz motorollera. Mēs braucām ātri, bet piesardzīgi. Pēc 5 minūtēm biju jau mājās. Klusi atvēru durvis, lai mamma nepieceļas.
