local-stats-pixel fb-conv-api

Alise no citurienes. 16.daļa0

75 0

...iepriekšējā šeit!

Mājās es netaisījos iet, jo mammai taču teicu, ka palieku pie Kikas.Uz gāju uz jūru, patiesībā skrēju nevis gāju, man nebija kur likt savu lielo enerģiju. Aizgājusi līdz jūrai mētāju akmeņus. apsēdos pie bākas uz soliņa, un domāju. Domāju par tēvu, mēģināju atcerēties kāds viņš izskatījās, mēģināju atcerēties to kā viņš man uzdāvināja lielāku lāci par mani pašu. Man patika jūra, jo kādu laiku mans tēvs strādāja par jūrnieku. Es sēdēju un sapņoju par to, ka mans tēvs piestās ostā, un izkāps no kuģa. Kā man viņš pietrūka. Manus sapņus iztraucēja motorollera rūkšana, sapratu, ka tas ir Tomass, jo neviens cits nezināja, ka nākšu šeit. Viņš apsēdās man blakus, un jautāja mierīgā tonī - "Ar tevi viss kārtībā?"

"Jā, tikai narkotikas liek izlikt visu savu enerģiju!" pasmaidīju.

"Vai tu to darīji Toma dēļ?" viņš jautāja.

"Jā, es gribu viņam kaut kādā veidā palīdzēt. Domāju, ja es sākšu viņš apžēlosies, un neļaus man iekļūt tādā pašā strupceļā kā viņš. Es domāju, ka viņš pārtrauks manis dēļ." stāstīju.

"Alis? Nekas šajā dzīvē nenotiek tā pat vien. Cilvēki neaiziet tikai tāpēc, ka grib aiziet. Un Toms neatmetīs tikai tāpēc, ka grib to darīt. Tas noteikti nostrādās, bet es negribu, lai tu ieej šinī visā murgā, un pēc tam netiec tam pāri." Tomass runāja vieglā un patīkamā tonī.

"Es arī negribu tik šinī slazdā, bet es gribu palīdzēt Tomam." teicu.

"Tev nav kādam jāpalīdz, ja cilvēks būs pietiekoši stiprs, viņš pats gribēs to nedarīt." viņš atbildēja.

Tikai tagad es sapratu, ka Tomasam ir tāda pati domāšana kā man, nekā Tomam. Toms man bija tikai pieķeršanās un izklaide, Tomass varbūt visa dzīve. Bija pagājušas vairāk nekā mēnesis, un es jau biju iemīlējusies šajās okeāna zilajās acīs, šajos matos, šajās rakstura īpašībās, kuras piemita ne kuram katram puisim. Man vēderā lidinājās tauriņi. Es maigi viņu noskūpstīju, un teicu - "Es esmu iemīlējusies tevī Tomass."

Viņš tikai skatījās man acīs, un neko neteica.

"Saki kaut ko!" sāku smieties.

"Ko lai es saku? Tas ir forši." viņš smējās ar mani kopā, un turpināja "vai būsi mana meitene?"

"Es nezinu Tomas, tas viss ir nedaudz par ātru. Man ir žēl arī Toma, jo Toms uzzinot jaunumus vēl vairāk pārdzīvos, un turpinās lietot. Varbūt es sākumā viņam palīdzēšu, un tad... Varbūt turam to slepenībā, vismaz pagaidām." teicu.

"Tā kā tu vēlēsies tā būs. Tad tu piekrīti?" Tomass laimīgi jautāja.

"Labi!" tikpat priecīgi atbildēju.

75 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000