Aizmirsti un saproti.
Cilvēks cenšās aizmirst, bet aizmirst nav tik viegli. Dzīves ceļš kas tek, bet pagātne moka prātu, tā lauž tevi, tā spiež no tevis ārā visu dzīvesprieku, reiz mēs vēlētos izdzēst dažas atmiņas no savas galvas, bet tas nav tik viegli. Kāds ir zaudējis savu mīlestību, kāds nožēlojis to kas bija, bet nu ir laiks, laiks atstāj rētas, ir pienācis laiks atstāt vecās atmiņas aiz horizonta, un aizmirst to kas bija, un sākt dzīvi ar jaunām domām. Katram tas ceļš ir savādāk ejams, bet ir pagriezieni, kurus jaizvēlas pašam, izdalītās kārtis pareizi jaizspēlē. Kļūdas tās mūsu krisšanas akmens uz kura var sasisties, bet visi zinām ka kļūdas ne vienmēr ir labojamas, bet gan aizmirstamas, ja tu spēj celties, tu spēsi labot to, vai dzīvot uz priekšu. Dzīve ir kā viena liela spēle, kurā mums visiem ir jāmācās no kļūdām, un jāprot iemācīties šo spēli spēlēt pareizi, un nepieļaut pieļauto. Viegli nekad nebūs, vienmēr un visur būs savas grūtības it visā kas eksistē, visā ko daram, un uz ko ceram. Priekšā skaistaj pasaulej ir milzīgs mūris kuru spēj pāršķelt tikai retais, spēj izspēlēt pareizo partiju. Mūsos ir tas ko sauc par slinkumu, ja tu spēj sacirst slinkumu pa gabaliem, tad tevī rodas tā lietiņa ko sauc par gribasspēku, un ar gribasspēku un iekšējo līdzsvaru tas ir sasniedzams, saskatīt to, pēc kā tu tiecies, un beigās arī iegūsti. Viss nāk ar laiku un pareizajām izvēlēm, viss nāk ar mācēšanu dzīvot, un saprast ko tu patiesi vēlies. Visiem ir dotas plašas iespējas, bet to visu ierobežo mūsu kļūdainās izvēles, un lieka laika ziedošana tiem, kas pret tevi ir bijuši lieki atkritumi, kurus nākas aizmest tālu prom un aizmirst. Visi mēs stāvam uz svariem, un katram ir jaatrod savs līdzsvara punkts uz kura palikt, un nekļūdīties. Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet kļūdām vienmēr vajag pastāvēt, jo tās mūs iemāca mainīties un to vairs nepieļaut.
by Tenebris
(Rakstiju visu kas galvā, visu kas uz sirds. Par gramatiku atvainojos jav iepriekšs, ja nu kas.)
