10.
-=-
Divas dienas pirms manas izlidošanas uz Franciju, Margo ieminējās, ka mums jānosvin Ziemassvētki un Jaunais gads vienā naktī. Šoreiz mums ar Ēriku bija liegta iespēja iebilst pret šo priekšlikumu.
Un tā es attapos ar savām draudzenēm klubiņā, kurā bija par daudz cilvēku. Nācās izvairīties no stipri iereibušiem vīriešiem, kuri bija zaudējuši kontroli pār rokām un lielāko daļu no savu glāžu satura lēja uz zemes.
Ērika bija pirmā, kas uztrāpīja zem šāda vīrieša. “Sasodīts, ja man būtu iekšas, es viņam iesistu. Šī ir mana mīļākā kleita.”
“Tā ir tikai drēbe, saulīt, nomierinies.” Margo sacīja, laiski iekārtodamās dīvāniņā, kas tikko atbrīvojās. Mēs apsēdāmies pie galdiņa un novērojām deju grīdu, kas bija pilna ar jauniešiem, kuri izklaidējās Ziemassvētku dziesmu ritmos.
“Tātad, šīs nakts plāns ir traki piedzerties, lai atlikušo gadu nav jāraud par to, cik drausmīgi sūdīgi ir būt par pieaugušo šajā traģiskajā ekonomikā.” Margo sacīja un mēs kopā ar Ēriku piebalsojām, “Lai tā arī notiek!”
“Burvīgi, dāmas! Tātad, dzeram!” Mēs vienojāmies par dzērieniem un sūtījām Margo pēc mūsu sūtījuma. Kamēr Margo bija prom, novērojām deju grīdu un visus trakos, kas tur bija.
“Pēc trešā dzēriena varēsim viņiem pievienoties!” Ērika uzsauca man, jo mūzika bija pārāk skaļa, lai es viņu sadzirdētu parastā balss tembra līmenī.
“Protams! Mums nepieciešams izdejot visas 2016.gada sāpes!” Es atkliedzu pretī. Ērikas sejā ievilkās dīvains smaids. Tas, ne tik ļoti jautrais, vairāk skumjais. Viņa joprojām pārdzīvoja par savu bijušo draugu. Kretīns vēl kaisīja sāli brūcē, nomainot savu Facebook attiecību stāvokli no “Brīvs” uz “Attiecībās”. Brīvuma periods ilga ne mazāk kā nedēļu.
Margo bija ieplānojusi traki piedzirdīt Ēriku, jo, pēc Margo vārdiem, viņai tas bija nepieciešams. “Pēc katras šķiršanās nepieciešama nakts, kurā tu aizdzirdi prom to sasodīto lopu. Kā arī, ieteicams tādā pašā stāvoklī izdzēst visas viņa bildes ārā no Ērikas telefona. Tu jau zini, ka skaidrā viņa to nedarīs.”
Un tāda bija mūsu nakts misija.
Margo atgriezās ar dzērieniem un mēs saskandinājām glāzes par to, ka mēs esam jaunas sievietes, kuras joprojām meklē skaistos prinčus baltos mersedesos. Ērika jau grasījās iebilst, ka mašīnai nav nozīme, bet Margo viņu pārtrauca. “Saulīt, tu sabiedriskajam esi pārāk laba.” Tur nu mums ar Ēriku nebija neko piebilst, tāpēc arī iedzērām par saulaino nākotni.
Margo izstāstīja mums savu Jaungada sagaidīšanas plānu, kamēr mēs malkojām mūsu pirmo dzērienu. “Došos uz Liverpūli. Tur mana kursa biedrene rīko grand-party un būs karsti.”
“Es braukšu pie vecākiem.” Ērika mums atklāja, kamēr maisīja ar salmiņu savu Cuba Libre. No kustības ledus gabaliņi sitās pret glāzes maliņām. “Biju ieplānojusi to savādāk, bet, protams, dzīve ir neizskaitļojama.”
“Fēliks joprojām ir lielākais kretīns, kādu jebkad esmu satikusi, un tas jau nozīmē daudz.” Margo nedaudz uzsita ar plaukstu pret galdu, lai stiprinātu sava teiktā nozīmi. Tur man draudzenei bija jāpiekrīt. “Kurš, sasodīts, izšķiras pirms Ziemassvētkiem? Es zinu, ka viņš ir rudmatis, bet vai tiešām viņam nav dvēseles?”
Mēs kopā ar Ēriku iesmējāmies par Margo komentāru. Viņai lieliski sanāca pateikt īstos vārdus īstajā laikā.
Margo pirmā izdzēra savu dzērienu un devās pie bāra pēc nākamā dzēriena.
“Viņa laikam vēlas iereibt ātrāk nekā mēs.” Sacīju Ērikai, kura man pamāja ar galvu. Margo atgriezās ar šotu metru.
“Nopietni???” Ērika iesaucās, kamēr Margo tikai māja ar galvu un izdalīja trīs šotu glāzes, atstājot vēl dažas uz dēlīša.
“Šis ir tik ļoti crazy.” Es sacīju, sagrābjot savu glāzi.
“Aizveries un dzer!” Margo iesmējās un mēs visas trīs izdzērām vienā rāvienā glāzīšu saturu.
“Paskat, tomēr protat turēt līdzi!”
“Esam iemācījušās to no tevis!”
“Malaces.”
Pēc dzērieniem devāmies uz deju grīdu. Fonā skanēja dažādu dziesmu remiksi. Visi dziedāja līdzi, kad atskaņoja Nirvanas “Smells Like Teen Spirit” un Backstreet Boys “Everybody”. Mēs pazaudējām Margo, kura aizklīda dejot ar kādu vīrieti, kurš nemitīgi grābstījās ap viņas dibenu.
Kopā ar Ēriku lēkājām un muļķojamies. Tad uzdejojām ar džeku grupiņu, kuri skaļi kliedza līdzi dziesmām, kuras atskaņoja. Viens man cītīgi prasīja, kāpēc Bruno Mars vēl nav ticis atskaņots. “Viņam ir sasodīti lieliskas dziesmas!”
Kaut kur pa vidu pārtraucu domāt līdzi, jo atslēdzos no realitātes no adrenalīna, kas manī mutuļoja. Attapos kaut kāda vīrieša skavās, kurš man lauztā angļu valodā prasīja, vai esmu atnākusi šeit viena. Atbildēju, ka meklēju draudzeni. Tā arī darīju. Pārlūkoju deju grīdu un atradu Ēriku pie skatuves, kas bija paredzēta mūziķiem, kuri dažreiz šeit uzstājās.
“Atvaino, man jāiet uzmeklēt sava draudzene!” Atbildēju svešiniekam un devos uz Ērikas pusi. Grūdu cilvēkus nost no sava ceļa. Daži protestēja, viens gandrīz aplēja mani ar savu alu.
“Uzmanīgāk, dārgumiņ!” Tas man sacīja, kad es pagāju viņam garām. Pasmaidīju un devos tālāk savā misijā. Iedama tuvāk pie Ērikas, pamanīju, ka viņai blakus stāv puisis, kurš kaut ko ļoti aktīvi viņai čukstēja ausī. Neliela daļa no manis nodomāja, ka varbūt nevajadzētu jaukties sarunā, bet tad es iedomājos, ka, ja nolaidīšu skatu no viņas, pazaudēšu vēlākai atrašanai. Tāpēc saņēmos un devos taisni pie Ērikas un nezināmā puiša.
“Ērika, re kur tu esi!” Es iesaucās un Ērika kopā ar puisi pagriezās pret mani.
“Karlīna! Es tevi tieši vēlējos meklēt!” Ērika sacīja un atgrūdās no puiša, lai mani samīļotu. Viņa smaržoja pēc zālītes. Nosodoši paskatījos uz puisi, kurš plati man uzsmaidīja.
“Sveika. Esmu Stīvens.”
“Viņš ir mūziķis.” Ērika man sacīja, it kā tas būtu kaut kas apbrīnojams.
“Burvīgi. Nezini, kur ir Margo?”
“Redzēju viņu blakus zālē. Sēdēja klēpī kādam puisim.” Ērika man atbildēja un es jau grasījos iet meklēt Margo, bet Stīvens saķēra manu roku.
“Uz kurieni tu?”
“Meklēt savas draudzenes.”
“Pašas atnāks atpakaļ, ja vēlēsies. Paliec te un izbaudi brīdi.”
Gribēju viņam veltīt kādu asu vārdu, bet Ērika viņam piebalsoja un apsolīja, ka, ja palikšu, mani gaidīs pārsteigums. “Liels, liels pārsteigums!”
Vēlējos protestēt, bet draudzene nelaida prom. Stīvens arī mums apsolīja nopirkt kokteiļus, tāpēc paliku vien pie viņiem. Dzēru Cuba Libre, stāvēju pie skatuves un novēroju kā tā tiek kārtota, lai uz tās varētu uzstāties šīs nakts muzikanti.
Kāds no aizmugures ieķērās manā dibenā, bet mana gausā reakcija nebija pieņemama, tāpēc svešinieks aizceļoja prom. Ērika koķetēja ar Stīvenu, tāpēc man nācās būt vienai savās domās. Tad es gandrīz nometu savu glāzi uz grīdas.
Uz skatuves uzkāpa Detlefs Vetviks un tuvojās mikrofonam, kas bija novietots skatuves vidū. Viņam uz skatuves sekoja vēl daži puiši. Viens no tiem bija Stīvens, kurš atrāvās nost no Ērikas un uzrāpās uz skatuves.
“Kas?” Neizpratnē vēros Ērikā, kura sāka smieties. “Pārsteigums!”
Tā pavadīju nakti, klausoties Detlefu grupu un viņu dziesmas. Skatījos uz Detlefu un dziedāju līdzi populāru dziesmu cover versijām. Viņš lūkojās arī uz mani. Nezinu, vai mani atpazina. Viņa acīs bija neaprakstāms prieka mirdzums. Bija iespējams redzēt, ka viņam patika tas, ko viņš dara. Taču uz skatuves viņš man likās tik neaizsniedzams. Kā tāla, spoža zvaigzni naksnīgajās debesīs, kas izcēlās uz citu zvaigžņu fona. Ļoti iekārojama, bet neaizsniedzama.
Pēc koncerta iegājām bāra blakus zālē, kur koķetēja Margo ar vecāku gadu gājumu vīriešiem. Ieraudzījusi mūs, viņa izleca no dīvāna, kurā bija ērti iekārtojusies, un pienāca mums klāt, lai paziņotu, ka plāno dodies izklaidēties uz tuvākā hoteļa istabiņu, kur būs daudz dzērienu un laba ballīte.
“Es no šī piedāvājuma izvairīšos.” Ērika sacīja un paraudzījās uz mani. Es arī piekritu palikt kopā ar Ēriku bārā.
“Nu labi, bet, ja paliek garlaicīgi, zvaniet man!” Margo mūs sabučoja un devās līdzi vīriešu un sieviešu bariņam, kuri līksmi dziedāja līdzi dziesmai, kas skanēja fonā.
“Viņa ir traka.” Ērika nočukstēja un es pamāju ar galvu. Mēs apsēdāmies dīvāniņā un Ērika sāka man stāstīt par Stīvenu. Joprojām nespēju attapties, ka viņa iepazinās ar Detlefa paziņu.
“Mēs arī apmainījāmies ar telefonu numuriem.” Ērika stāstīja un izvilka savu mobilo no savas somiņas. Tad viņa iespiedzās. “Mūs Stīvens aicina līdzi uz grupas after-party.”
Šim piedāvājumam mēs neatteicām.
-=-
