Aizliegtā pilsēta | 90

No rīta Sofijai bija grūti piecelties uz darbu, jo pēc nakts pastaigas viņa ilgu laiku nevarēja iemigt un stundu Raimondam dalijās ar iespaidiem. Viņai tāds nogurums patika, pēc sejas nevarēja pateikt, ka meitene ir gulējusi mazāk par trīs stundām. Pēc maiņas viņa gribēja piezvanīt un visu izstāstīt Laurai. Viņai bija interesanti tikai tas, kā Maksims viņu meklēs un vai meklēs vispār. Tomēr, viņa īpaši nekoncentrējās uz tā. Šodien viņa strādāja atkal līdz 16:00 . Pirmās darba stundas viņai paskrēja nemanot. Oficiantes, kuras ar viņu strādāja vienā maiņā visbiežāk bija pārsteigtas Sofiju redzēt tādā omā.

Sofija kopā ar dažām oficiantēm stāvēja pie bāra letes un sarunājās. Restorānā bija pāris cilvēki, tie neko vairs nepasūtīja, tādēļ visiem bija brīvs brīdis. Kamēr visas darbiniecas savā starpā runāja Maksims ienāca restorānā ar sarkano rožu pušķi. Viņš gāja pie oficiantēm un starp visām atpazina Sofiju. Maks piegāja pie Soņas no mugurpuses, pārējās meitenes viņu pamanīja un apklusa. Sofiju izbrīnīja pēkšņais klusums, viņa pagriezās un ieraudzīja Maksimu. Viņš uzreiz iedeva Sofijai ziedu pušķi.

- Kā tu te nokļuvi? - Sofija bija pārsteigta ieraugot Maksimu, tas viņai vēl vairāk uzlaboja noskaņojumu.

- Gatis palīdzēja. Varbūt šovakar kaut kur aizejam? - Maksa piedāvājums pārsteidza Sofiju.

- Uzgaidi nedaudz! - Sofija bija tik ļoti pārsteigta, ka negribēja gaidīt līdz vakaram.

Viņa atstāja ziedus uz bāra letes un ātri devās pie priekšnieka lūgt brīvdienu. Sofija bija pārliecināta, ka priekšnieks viņai neatteiks, jo viņa kopš pašas pirmās darba dienas nav ņēmusi nevienu lieku brīvdienu un nebija gājusi atvaļinājumā, bet šoreiz viņa izlēma, ka ir pienācis laiks to labot.

- Drīkst? - Sofija pieklauvēja pie priekšnieka durvīm, tad nedaudz tās atvērara. Naumovs pamāja ar galvu.

Sofija ienāca pārliecināta par to, ka priekšnieks viņu palaidīs no maiņas.

- Es varētu šodien aiziet ātrāk? - jautāja Sofija

- Hm... kādēļ interesanti tu vēlies aiziet ārāk? - Naumovu pārsteidza Sofijas jautājums.

- Man parādijās darīšanas šodien ... - Sofiju apklusa pamanot priekšnieka sejā skeptisksku smīnu.

- Labi, ka tu vismaz mēģināji. Tagad lūdzu ej strādā. Visas savas darīšanas plāno iepriekš un saskaņo ar darba grafiku. - Naumovs to teica ar lielu prieku

Sofija apjuka, bet ilgi nedomāja. Viņa paņēma no priekšnieka galda papīra lapu un pildspalvu. Kad viņa beidza rakstīt uzreiz devās pie grāmatvedes kabinetu. Ieraugot, ka meitene uzrakstīja atlūgumu Naumovs bija pārsteigts. Grāmatvedei Sofija paprasīja naudu par nostrādātajām maiņām tekošajā mēnesī. Grāmatvede nosākuma nesaprata kas īsti notiek un atteicās dot meitenei naudu, bet kad Sofija viņai visu paskaidroja, grāmatvede nedomājot no seifa paņēma algu par pusmēnesi un iedeva viņai. Sofija ātri pārģērbās, savāca visas mantas no skapīša un devās uz restorāna zāli pie Maksima. Pa ceļam viņu mēģināja apturēt nu jau bijušais priekšnieks, bet viņa pārliecināti devās prom.

- Kas notika? - Maksims izbrīnijās par kliedzošo vīrieti un Sofijas prieka pilno seju.

- Es tikko izdarīju to, par ko sapņoju kopš pirmās darba dienas. - Sofija paņēma no bāra letes ziedus un devās laukā no restorāna. Maksims gāja viņai līdzi.