local-stats-pixel fb-conv-api

Aizliegtā pilsēta | 81

58 0

Pulkstens jau bija pāri pusnakstij. Bet Sofija ar Maksimu turpināja savu pastaigu pa pilsētu. Sofijai no rīta vajadzēja uz darbu, bet tobrīd viņu tas nemaz neuztrauca. Pa to īso laiku viņa saprata, ka gan Laurai, gan Raimondam bija taisnība, ka tiešām bija vērts mēģināt. Sofija centās nesaspringt ar domu par to kas būs, to viņa atstāja likteņa ziņā.

- Jau ir vēls. - Maksims nomainīja sarunas tematu

- Jā...tev tālu vēl pie tam braukt un man tālu iet. - pateica Sofija

- Tev tālu iet nevajadzēs, es tevi līdz mājām aizvedīšu. Šoreiz tev izvēles nav, ir ļoti vēls un transporta nav. - pārliecināti pateica Maks

- Nu, bet ir taksis! - Sofija izlēma nedaudz pakaitināt Maksimu

- Nu, bet tev būs jāgaida un beigās jāmaksā par to. Bet, ja es tevi aizvedīšu tev par to nebūs jāmaksā. Ja tu protams nebaidies no manis un nedomā, ka esmu stalkers un beigās tevi nogalināšu kaut kādā rituālā. - Maksims neapmūlsa no Sofijas argumenta par taksi

- Nu labi, pierunāji! - viņas sejā tobrīd bija redzams smaids

Viņi gāja uz stāvvietu, kura bija netālu no parka. Visu ceļu viņi vairs nepateica ne vārda. Sofija piespiedās Maksimam pie pleca, viņš turēja savu roku viņai uz pleca.

Viņi iekāpa mašīnā, Sofija klusējot sagaidīja, kad Maksims mašīnu iedarbinās. Tad viņa klusējot GPS ievadīja savas mājas adresi, Maksims brauca pēc navigātora norādēm. Pēc piecpadsmit minūtēm viņi jau bija atbraukuši. Sofija negribēja, lai tas vakars beigtos, Maksimam bija tādas pašas izjūtas. Kad bija jau pienācis brīdis kāpt laukā no mašīnas Sofija apjuka uz brīdi.

- Labi, tad ... - Maksims gribēja jau atvadīties, bet Sofija pārtrauca viņu pieskaroties pie viņa rokas.

Sofija domāja, ka liktenis ir devis viņai pietiekami daudz mājienu, ka ir vērts mēģināt, bet tajā pašā laikā viņa baidījās, ka Maksims ir vai nu pārāk pareiz vai arī domā pavisam ko pretēju nekā viņa. Tādēļ viņa izlēma rīkoties un noskūpstīja Maksu. Viņš bija nemazāk pārsteigts, kā Sofija pārsteidzās no sevis.

- Atā! - atvadījās Sofija un uzreiz izkāpa no mašīnas

- Atā... - pateica Maks, kad Sofija to vairs nedzirdēja

Viņš taisījās braukt mājās, bet tad nolēma, ka arī viņam ir pienācis laiks, lai rīkotos. Maksims piezvanīja Gatim.

- Čau, tu taču neguli? - Maks iesāka sarunu

- Nē, es Lauru uz mājām pavadīju, nesen pats atnācu. - teica Gatis

- Tad tev nebūs pretenziju, ja es palikšu šonakt pie tevis? - Maksims cerēja, ka draugs viņam neatteiks

- Tevi Sofija izdzina vai tēvs? - Gatis pasmējās

- Uzzināsi vēlāk. - viņš atbildēja

- Labi, brauc šurp! - Gati ieinteresēja notiekošais.

58 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt