Aizliegtā pilsēta | 51

Kopš tās dienas pagāja divas nedēļas. Sofija bija aizņemta ar darba problēmām un par to pavisam aizmirsa. Restorāns, kurā viņa strādāja atradās vecpilsētas centrā. Viens no atpazīstamākajiem Itāļu virtuves restorāniem pilsētā. Apmeklētāju vienmēr pietika, kā arī darba. Brīvu brīžu īsti nebija.

Bija nedēļas vidus, Sofija strādāja rīta maiņā, līdz 16:00 . Līdz maiņas beigām palika stunda. Restorāns bija gandrīz tukšs, cilvēki pieci sēdēja. Iekšā ienāca vīrietis, apsēdās pie Sofijas galdiņa, viņa uzreiz gāja viņu apkalpot. Viņš pasūtīja tikai kafiju. Kad viņa jau grasījās iet prom pamanīja, ka tas ir Gatis. Viņš nedeva Sofijai iemeslu saprast atpazina viņš meiteni vai nē. Sofija ātri aizgāja pēc pasūtījuma. Pieejot pie bāra viņa bārmenim paprasīja kafiju. Pēc viņas varēja saprast, ka meiteni kaut kas satrauc. Pie viņas piegāja kolēģe.

- Sofij, tev viss labi? Viņš tev kaut ko pateica? - uztraukusies viesmīle jautāja.

- Nē ...viss labi. Es vienkārši atcerējos, ka man ir jāsteidzās... jāpalīdz draudzenei. - Sofija negribēja teikt viņai īsto iemeslu.

- Nu ...ja gribi ej ātrāk prom, es tevi ja kas piesegšu. Ja Naumovam ja kas izdomāšu ko pateikt. - viņa vēlējās izpalīdzēt Sofijai, jo tādu viņu vispār nebija redzējusi.

- Paldies, Keit! - Sofija pateicās, iedeva Keitai kafiju un aizgāja uz ģērbtuvi.

Pēc stundas viņa jau bija mājās. Todien viņa bija ieplānojusi iet uz kino ar bērnības draugu, kurš garām braucot bija pilsētā, Izlēmusi sagatavoties jau ieprieks, lai pēdējā brīdī nebūtu jāsteidzās. Pēc tā, viņa sēdēja guļamistabā un lasīja grāmatu, līdz iezvanījās telefons. Zvanīja Laura.

- Tev paveicās! - priecīgi Laura uzsāka sarunu.

- Kādā ziņā? - Sofiju ieinteresēja draudzenes pateiktais. Viņa aizvēra grāmatu, gaidot ko draudzene viņai tālāk teiks.

- Es jau kādu laiku sarakstos ar to Gati. Nu tā, banāli kā iet un tā. Un šodien viņš piedāvāja tikties mums visiem šovakar. Es piekritu zinot, ka tev nebūs pretenziju. - stāstīja Laura meklējot ko uzvilkt vakaram.

- Tas protams ir jauki, ka centies mani ar kādu savest, bet tu neesi domājusi, ka man varētu būt plāni šim vakaram? - Sofija atcerējās, ka satika Gati darbā un tā nejaušā tikšanās varētu būt iemesls piedāvājumam. Viņa neskatoties uz to, iespējams pat piekristu, bet negribēja atcelt tikšanos ar Raimodu, bērnības draugu.

- Soņa, kādi plāni? Tev ir tāda iespēja, es pat sevi tevis dēļ ziedoju var teikt. - Viņa cerēja, ka Sofija blefo un tomēr piekritīs.

- Es tev tak biju teikusi, ka ... - Sofija nepaspēja pabeigt teikto, Laura viņu pārtrauca.

- Da, atceros es par tavu Ramu! Bet otras tādas iespējas var nebūt. Tev, tas Maksims iepatikās, varbūt tā ir vienīgā tava iespēja. Bet Raimonds nepazudīs no tevis nekur, pie tam šodien nav pēdējā diena, kad viņš ir te. - Laura centās pierunāt Sofiju.

Sofija nezināja, ko atbildēt, viņa nometa klausuli.