Aizliegtā pilsēta | 222

Sofija nogulēja līdz trijiem pēcusdienā. Mājās viņa bija viena. Viktors aizgāja gandrīz uzreiz pēc Maksima. Viņa apskatījās telefonā, tajā nebija nevienas jaunas ziņas. Viņa nolēma ieiet dušā. Tomēr, miegainība viņai no tā nepazuda.
Kad Sofija iegāja istabā viņa pamanīja, ka telefonā ir jauns paziņojums, divi palaisti zvani no Violetas. Violetā bija zvanījusi pirms desmit minūtēm. Sofija uzreiz viņai parzvanīja. Gandrīz uzreiz Violetā pacēla klausuli.
- Čau! Tu biji man zvanījusi.
- Čau, jā! Ko Tu šovakar domā darīt? - Violeta interesējās
- It kā pagaidām nekādu plānu nav. -Sofija lēnīgi atbildēja
- Varbūt šovakar atnāksi pie manis? Kaut ko izdomāsim. Daniels šodien darbā līdz pēdējam, būs tikai pēc pusnakts.
- Varētu, bet es nezinu ... varbūt Maksam ir kaut kādi plāni vakaram.
- Neuztraucies par to! Maks būtu tevi pabrīdinājis. Pie tam, jūs daudz laika pavadat kopā, viens vakars neko nemainīs.
Violeta pārliecināja Sofiju vakarā tikties. Pēc sarunas beigām Sofija ātri saveda sevi kārtībā pēc dušas. Drīz viņa jau bija ceļā pie Violetas. Laikapstākļi jau bija, kā īstā pavasarī. Silti, bet nedaudz pavēsi vakari patika Sofijai kopš bērnības, tie uzlaboja viņas garstāvokli vienmēr, apkārtējā daba viņu apbūra. Violeta jau bija izdomājusi, kā viņas varētu pavadīt vakaru.
Kad Sofija atnāca Violeta uzreiz piedāvāja pavadīt vakaru skatoties filmas, Sofija tam nedomājot piekrita. Tomēr, ilga pasēdēšana iekšā viņām nesanāca. Kad pulkstens jau bija gandrīz 20:00 meitenes nolēma doties pastaigā. Viņas devās kafejnīcu, Sofija to ieraugot atcerējās to dienu, kad tajā viņa bija kopā ar Maksimu.
Runājot par visdažādākajiem tematiem Sofijas uzmanību novērsa kāda vīrieša paskaļi izteicieni.
- Es saprast nevaru! Vakar viss bija labi, viss bija labi. Bet šorīt viņas vairs nav ... - dusmu un bēdu pilnā balsī teica nepazīstamas.
Violetai nebija īsti nekādas reakcijas uz to.
- Nepievērs uzmanību, mums bieži notiek dīvainības. - dzerot kafiju sacīja Violeta
- Kādas vēl dīvainības? - Sofija palika ļoti ieinteresēta
- Nu... jau vairākus gadus mums pilsētā mirst cilvēki bez īsta iemesla. Gadās, ka slimnīcā, gadās, ka vienkārši pazūd un tad tiek atrasti. Mūsu mediķi un policisti neko aizdomīgu nespēj atrast. Pie mums ir braukuši šo izmeklēt no citām pilsētām, bet arī viņi neko jaunu mums nevarēja pateikt.
- Kas tad ar tiem cilvēkiem notiek?
- Daudzus no tiem gadījumiem vispār nav iespējams saistīt. Dažiem esot sirds apstājusies no bailēm, daļa nomira no asins zaudēšanas. Vienīgais, kas saista dažus no tiem ir apdeguma pēdas.
- Drausmas ...un cik bieži tas notiek ?
- Pāris gadījumi mēnesī. Gadās, ka vispār reizi pusgadā.
Sofija bija šokēta no dzirdētā. - Ko tad par to vispār saka?
- Policija saka, ka nekas viņu jomā šeit nav. Ārsti, apsver versiju par jaunu slimību. Iedzīvotāji savukārt baumo par maniaku... nu, un daži protams par pārdabiskiem spēkiem.
Sofija atskatījās uz to vīrieti. Doma par tikko uzzināto viņu satrieca.