Maksims atveda Sofiju uz mājām. Pa ceļam Sofija viņam izstāstīja, cik ļoti viņu tracināja visu šo laiku priekšnieks, par visiem diviem nostrādātajiem gadiem un par nevienu lieku brīvu dienu. Viņu saprast bija vienkārši. Sofija centās pati sev pierādīt, ka spēj dzīvot patstāvīgi. Kad tante pārvācās ar vīru uz Vāciju, uz nenoteiktu laiku, dzīvokli tante atstāja Sofijas mammai, lai tā to pieskata vai kādam izīrē no pazīstamajiem. Sofijai tobrīd tas bija īsts glābiņš. Ar darba meklējumiem gāja grūti, darbs par oficianti bija viņas glābiņš, līdz viņa atrastu labāku darbu. Meitene saprata ko dara un kādas var būt sekas, bet tobrīd viņa centās par to nedomāt, viņai aktuāls jautājums sēdēja tobrīd sēdēja blakus.
Kad viņi ienāca dzīvoklī Sofija atstāja Maksu viesistabā. Pati pa to laiku salika no darba atnestās mantas pa vietām. vēlāk pārģērbās. Sofija piesēda pie Maksima uz dīvāna. Viņa satvēra Maksa roku savā, nolika galvu viņam uz pleca.
- Ko tagad darīsim? - Sofiju nomāca interese, ko Maks bija domājis restorānā viņu aicinot kaut kur aiziet vakarā.
- Nu... man bija doma aiziet kaut kur vakariņās, bet ja jau tu tagad esi bez darba, tev ir daudz brīvā laika un tu man nevarēsi atteikt. - Maksims ieturēja nelielu pauzi, lai ieinteresētu meiteni, viņam tas labi arī izdevās.
- Kur es tev nevarēšu atteikt? - Sofiju ļoti ieinteresēja viņa teiktais
- Es varētu tev parādīt kur es dzīvoju, iepazīstināt ar tēvu. - Maksims nebija pārliecināts, ka Sofija piekritīs. Tā ideja bija spontāna, bet viņš vēlējās viņu novērst un vismaz nedaudz iepriecināt.
Maks iepriekš bija stāstījis par to, ka dzīvo mazpilsētā kopš dzimšanas kopā ar tēvu. Māte nomira kad viņš bija sešus gadus vecs no saindēšanās. Viņa tēvs strādāja slimnīcā par ķirurgu, mamma arī bija strādājusi tajā slimnīcā labaratorijā. Pats viņš pēc izglītības ir arhitekts, bet pēc stāstītā strādājis savā dzīvē ir mazs, jo nekad nevar atrast kopīgu valodu ar priekšniekiem. Tēvam ļoti gribējās, lai Maksims iet viņa pēdās un kļūst par ķirurgu vai vismaz lai dēlam ir kaut kāds sakars ar medicīnu. Maksam savukārt medicīna ne visai piesaistīja.
Sofija īsti ilgi nedomāja, ko atbildēt. Viņa piekrita piedāvājumam. Sofija devās uz istabu, lai sakravātu nepieciešamās mantas, viņa plānoja, ka ciemosies ne vairāk par nedēļu.
