›

* * ***12

72 0

Pārplīsa debess un piedzima zibens.
Skaistums, kas nepasaudzēja,
Gadu simtiem augušo ozolu,
Palika nesodīts un aizskrēja tālāk.
Cerību ozolzīles paliek bārenes
Un uzsāk savu cīņu par dzīvību.

Pārplīsa sēkla un piedzima zieds.
Skaistums, kas izsmaržo ilgas -
Tveices ilgas pēc vēsas veldzes,
Drēgnam vakaram pietrūkst saules.
Pilnai laimei vienmēr kaut kā trūkst,
Mazas kripatas pazudušā nieka.

Pārplīsa sirds un piedzima sāpes-
Kāda muļķīga frāze ienāca prātā.
Vai tiešām sāpes mēdz būt skaistas?
Izrādās, tās arī reizēm vajadzīgas,
Lai atrastu zaudētās atslēgas
Durvīm, kas saucas Dzīvība.

Nekad es neesmu vienaMana ēna... Autors: GargantijA *** *** ***

***

Nekad es neesmu viena.
Mana ēna ir kopā ar mani.
Kā draugs, kā ienaidnieks,
Kā ēna.

Nekad es neesmu viena.
Mani vārdi ir kopā ar mani.
Kā apreibuši no neaizliegtās
Vaļības un klātbūšanas.
Tā vien skaties, patiesība šī
Nav jāsadala daļskaitļos.
Aizsviežot līdzsvara likumus,
Ko iesākšu rīt un parīt?

Nekad es neesmu viena
Mani draugi ir kopā ar mani.
Tuvu un tālu, un ļoti tālu.
Kā sargeņģeļi.

***

Šonakt atļauj man spīganai būt.
Traki gribas mirklim pieskarties,
Nebaidoties apdedzināties.
Nav jau teikts, ka tas sāpēs.
Atraisot šaubas atrodas prieks,
Kura nav iemesla kaunēties.
Kāda izšķērdība melīgos vārdos
Un taupība patiesos smaidos.
Šobrīd neviens vēl to nezin,
Tas ir daudz vai daudz par maz.

Šonakt atļauj man spīganai būt.
Acis dedzinās, glāstīs un mānīs.
Par rītdienu domāsim rīt.

72 0 12 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0