*** *** ***7

Ja es būtu burvis, pusnakts stundā zem dzisušām zvaigznēm burtos….

Par to, kas vajadzīgs visiem mums, bet nevar nopirkt tirgū par naudu,
Nolikt uz virtuves plauktiņa starp kanēli, sāli un asajiem čili pipariem
Un piešaut ik dienas ēdienam klāt pēc savas garšas un vajadzības.
Katrs savas dzīves romānu iesāk rakstīt ar ķeburu ķeburu burtiem.
Tad nāk vārdi, daudz jaunu vārdu. Arī Ticība, Cerība un Mīlestība.
Tos nepazaudēt teikumu jūklī, starp daudziem OMG, LOL un johaidī.

Ticību mācos no vectēva pagalma stūrī stādītās liepas.
Tās šalkās ik gadus jauni žubītes bērni klausās.
Un kad pienāk laiks tā kļūst kaila un neaizsargāti skaista,
Lai pavasarī zaļi cerību pumpuri uzspridzinātu bailes,
Ka jauniem putnēniem šūpuļdziesmas var arī nebūt.

Cerību uz saviem spārniem atnes svēteļu pāris, kurš atgriežas
Un pār neaizmirstamu neaizmirstulīšu pļavām atkal klabina
Savu dziesmu par ceļa dubļiem un dardedzes vilinājumu.
Ceļš debesīs un ceļš uz zemes vienādi smags un bīstams,
Sadraudzēties ar negaisu grūti, bet ne neiespējami ir.

Mīlestība kā jūra daudz akmeņu un smilšu noglāstīt prot,
Meklējot kādu priežu asaras lāsi, ko pārvērst dzintarā siltā.
Zibens atzīšanās mīlestībā bērzu pāršķeļ uz pusēm. Tāpat vien.
Solis aiz soļa ceļa meklējumos. Te tuvāk, te atkal prom.
Klusums ar vārdiem sadraudzējas un notiek dīvainas lietas.

Trīs parasti vārdi. Tiešā tekstā un arī starp rindiņām ierakstāmi.
Meklēju, rakstu un atkal meklēju. Un burties iemācīties vēlos.

Ja ticīgais būtu, visiem pasaules svētajiem lūgtu
Pasargāt mūs no mums pašiem…