›

* * ***5

205 1

***

Nakts krāsas zog un savā kamolā satin.
Apbružāto un zaudēto domu nevarībā
Pilošs krāns par sīko pagājību domā.
Atnāk kails bezmiegs un sev svīteri ada.
Šis vakars, kā loģika bez patiesības
Uz pusēm pārplēš sapņu tukšumu.
Zirnekļu tīklos ne tikai dumjas mušas,
Bet arī dzidra rīta rasa patvērumā krīt.
Šis vakars, kā patiesība bez loģikas
Rieta atspulgu logā nenodzēš vairs.
Naža asmens bez nožēlas vienādi griež
Gan manu pirkstu, gan burkāna miesu.
Nakts lāso ilgi un lēni. Rīts atverot acis
Pārsteigts bezmiega veikumā skatās.

***
Skrien, draudziņ, skrien. Skrien!
Basām kājām pa baltu sniegu skrien!
Nesaudzīgs princips izjust uz savas ādas
Kļūdas iespējamās un tik reāli baisās.
Garām iemesliem nesmieties skaļi,
Garām liegumiem kaut reizi paklusēt,
Garām aicinājumiem sapņot arī dienā
Un bailēm, ka nebūs vairs kā bijis.
Skrien, draudziņ, skrien! Skrien!
Nosarkušas pēdas un arī domas.
Izdzisis vulkāns uz atdzimšanu cer.

Varētu jau arī vienkārscaronāk... Autors: GargantijA *** *** ***

***

Varētu jau arī vienkāršāk dzīvot,
Uzspļaut visam, kas netīrs un grauž.
Nemocīties un gvelzt dažādus niekus,
Dziesmu dziedāt pat nezinot vārdus.
Sīka nevarība visur sekos kā ēna,
Dūres noslēpsies kabatās dziļās.
Spogulī uz Tevi raugās svešinieks
Un jautā- kā tad šodien klājas?
Diena kā reiz iekalts reizrēķins,
Vakars kā putekļi klājas uz galda.
Pietrūkst negaidītu saules lēktu,
Rietu, kas sadedzina bez sāpēm.
Vārdu nezināmo un nepamodināto,
Kuru smaržu vien nojaust spētu.
Ostā skumst burinieks nolaistām burām
Un gaida uzdrīkstēšanās vēju.
Vai nozogot neparedzamību
Nenozagšu arī pirmreizību.

***

Laikam jau minūtes nesaprata, cik nozīmīgas tās,
Kad ačgārni parastā laikā satiekas skatieni divi.
Sasodīti labs acumirklis jau pazudis bez pēdām.
Kas izdomājis šo nodrāzto frāzi par zaudēto laiku.
Atgriezties, lai atdotu parādu.
Laikam jau minūtes nesaprata, cik nozīmīgas tās,
Kad izšķiršanās neprāts satiekas ar aprēķinu saltu.
Bez nolemtības novīst neizplaucis ceriņzars.
Uzticēties var tikai bez nosacījumiem. Kā aklais.
Atgriezties, lai atdotu parādu.
Laikam jau minūtes nesaprata, cik nozīmīgas tās,
Kad atgriešanās un satikšanās bailes gruzd.
Krastu atceras netverami aizplūstošs vilnis.
Pret lampu naktstauriņš apdedzina spārnus.
Atgriezties, lai atdotu parādu.