local-stats-pixel fb-conv-api

* * * * * * * * *7

211 0

Nakts lēni pie manis nāk. Uz pleca tai pūce sēž.
Vai dzirdēšu tās dziesmu neparasto.
Domas kā daudzpunkte, bez gala un malas.
Pakāpieni tumsā atkal par basām pēdām sapņo,
Noguruši no ikdienības un soļu trakās steigas.
Smiekli un vējš paslēpjas vārtu rūmē klusi.
Līdz rītam tie pelēkās ēnas vēros.
Mēness ielīst manā kafijas krūzē
Un es padzeros nedaudz no bezgalības.

* * *
Puskrēslā izskan ērģeļu stabuļu skumjas.
Vai skumjas ir tikai pelēkā krāsā?
Ņemu akvareļu krāsas un savējās
Izkrāsot vēlos.
Zaļās kā vasaras spāres spārni
Pārslīdēs pāri maigi un liegi.
Dzeltenās dzintarā iesprūdīs
Un sapņos par jūru un vēju.
Violetās zem cepures naga
Paslēpsies un mēli rādīs.
Zilās vannas putās saputošu.
Putu mūžs ir tik skaisti īss.
Oranžās kopā ar krustnagliņām
Bez steigas izsmaržošu.
Sarkanās ielikšu māla vāzē
Starp pīlādžu zariem un smilgām.
Melnās mazgāsies lietū
Līdz pelēkas kļūs.
Ērģeļu stabules dzied.
Dzied dziesmu arī par mani.

211 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

Malkošu pīlādžu vīnu rūgteno,

Tumšā nakts vairs nebūs tik gara.

Baudīšu visuma elpu vareno,

Tālā rīta zvaigzne būs mana...

Bet daudzpunktis man tikai trīs -

Man daudz vien zvaigžņu debesīs.

10 0 atbildēt

Pats sacerēji ?

2 0 atbildēt