Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
2
510

Čau!

Šodien tāda pārdomu diena. Tādas man ir diezgan bieži, bet es par to nesūdzos. Tad nu arī vēlējos padalīties ar savu pieredzi, kura uzkrāta daudzu gadu laikā ar mērķi palīdzēt citiem saprast to, kas varbūt līdz šim nav saprasts un apzināties to, ko vēl nav sanācis.

Raksts ir balstīts tikai un vienīgi uz manu pieredzi un skatījumu.

Mani sauc Uldis un... Autors: Permedd Veģetatīvā distonija - mans ceļš uz uzvaru
1.

Mani sauc Uldis un šobrīd esmu savā trešajā gadu desmitā, tomēr jūtos vēl aizvien pietiekami jauns un spēcīgs, lai noķertu tos, kuri lien priekšā bez rindas vai paspētu uz autobusu, kurš atiet pēc pusotras minūtes no otra pilsētas gala. 

Tomēr viss līdz šim nav gājis tik spīdoši, kā reizēm gribētos. 
Līdz 14 gadu vecumam viss vairāk vai mazāk bija superīgi. Skolā viss padevās un lielākā daļa arī interesēja. Pavasaros nācās rauties vairākās frontēs, lai vieksmīgi aizstāvētu skolas godu dažādās olimpiādēs. Laikam ejot, sapratu, ka paralēli intelektuālajai slodzei trūkst fiziskās. Tā nu sāku piedalīties vieglatlētikā. Skola, mājas, treniņš, mājas, skola... tāds ritms kādu laiku nesa augļus. Skolā jutos lieliski, rezultāti sportā gana labi, saskatīju, ka varu sasniegt vēl daudz vairāk.. Kad biju gatavs ieguldīt vēl lielāku darbu treniņos, saskāros ar grūtībām - pirmo reizi ar veģetatīvo distoniju (turpmāk VD). 

Tobrīd skolā bija saspringts... Autors: Permedd Veģetatīvā distonija - mans ceļš uz uzvaru
2.

Tobrīd skolā bija saspringts periods. Visi gatavoja savus ZPD darbus. Cits centās vairāk, cits mazāk. Pats par to biju diezgan uzvilkts. Kopā ar slodzi treniņos to bija grūti apvienot. Parādījās pirmie stresi, uztraukumi. Tas nāca arī ar simptomiem - apetīties samazināšanās, galvas reibšana utt. Tā tas bija kādu laiku, līdz brīdim, kad tas kļuva pārāk nopietni. Biju izteikti zaudējis svaru - līdz tādam līmenim, kad tas kļuva dzīvībai bīstami, proti, 30 kg. Nācās doties uz slimnīcu, kur tika veiktas neskaitāmas pārbaudes un, manuprāt, neko arī neatrada, taču uzstādīja diagnozi par netipisku anoreksiju. Nu neko, tobrīd man 14 gadi - ko gan es varu zināt par slimībām. Pēc tam nācās doties uz citu slimnīcu, jo stāvoklis neuzlabojās. Cerēju, ka tur man uzstādīs citu diagnozi un varēs uzsākt ārstēšanu.. tomēr atkal vilšanās.. personīgajā lietā redzu ierakstu - netipiska anoreksija. Turpmākais nebija daudz patīkamāk. Pusotru mēnesi pavadīju pie vairākām iekārtām, pārvietošanās ratiņkrēslā.. tajā brīdī sapratu, ka nāksie kaut ko domāt ar saviem spēkiem (un to saka cilvēks, kurš no spēka izsīkuma nebija spējīgs paiet). 

Pienāca Ziemassvētki un... Autors: Permedd Veģetatīvā distonija - mans ceļš uz uzvaru
3.

Pienāca Ziemassvētki un nemanot biju sācis ēst. Pieņēmos ļoti lēnām svarā, sāku atgūt formu un mēneša (!!!) laikā tiku izrakstīts no slimnīcas, jo biju sasniedzis tādu svaru, kad bija nepieciešama tikai attāla, regulāra uzraudzība. Nākamo gadu pavadīju mājās, atgūstot spēkus un tiekoties ar ārstiem, kuri aizvien laikam domāja, ka man ir anoreksija. 

Pirms trīs gadiem saskāros ar VD otro reizi. Simptomi līdzīgi, bet šoreiz ārsti diezgan droši un pārliecinoši uzstāj, ka tā ir VD diezgan nopietnā stadijā. Ārstēšana arī citāda. Efektīvāka. Lai gan nācās man ņemt akadēmisko un cīnos vēl šodien ar to, vismaz zinu, kas man kaiš un ko ir nepieciešams darīt, lai spētu kaut cik normāli dzīvot, sadzīvot ar visām panikas lēkmēm un depresijām. 

Lai gan tādi tumšie periodi man uznāk diezgan bieži, kad rokas nolaižas, vienmēr esmu spējis saņemties un turpināt tandēmā ar savu lielisko psihiatru (paldies viņam). Tas man rada pārliecību, ka arī turpmāk spēšu pārvarēt daudz grūtību. 

Nākotnē plāns ir izveidot domubiedru grupu, kuri arī cieš no VD, jo vienam ar to cīnīties ir ļoti grūti un daudzi arī neizcīna šo uzvaru. Tāpat plānoju vadīt sarunas un lekcijas par šo tēmu un, iespējams, pat izveidot kādu manuskriptu, kuru veltīt tam, kas mani padarījis par citu cilvēku - VD. 

Kāda ir šī raksta morāle? To lai spriež katrs pats, bet skaidrs ir viens, ka nu katra diena jādzīvo kā tie būtu svētki. Un, protams, vienmēr būt pārliecinātam par sevi. Ja pārliecināts nebūsi pats, neviens nespēs palīdzēt. 

Galvu augšā un gan jau tiksimies kaut kur!   

2
510

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [56]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Lagerta avatars
Medaļa BronzaMedaļa Burvju klana biedrsMedaļa Vampīru klana biedrs
  Lagerta 04.02.18 21:43
 
20
0

Paldies par atklātību un lai viss izdodas!

Ceru, ka šis stāsts iedvesmos kādu uz atveseļošanos, saprašanu vai kā savādāk!

  

LosAngeles avatars
Medaļa Spoku Misters 2015Medaļa Spoku Misters 2016Medaļa Gada SPOKS 2017
  LosAngeles 09.02.18 20:34  
 
17
1
Skatos latvija aug ne dzeki bet kkadas baabas, emocionali trausli nikuli kuri nav speigi pasu spekiem neko dzive sasniegt un nekadas problemas atrisinat. Vegetativa disnotija musdienas ir kluvusi par modes slimibu visiem tiem kuriem ir kads mazvertibas kompleks. Un paraudasana interneta ir ka zales tam visam. Mans ieteikums tiem dzekiem (ja vinus ta drikst saukt) iet un sakt darit kaut ko sava dzive - ievies sev hobiju vai kadu nodarbi kas panem gan fizisku gan emocionalu speku un tad nemus laika domat par kaut kadam tur distonijam un depresijam. Esi vecis nevis kaut kada cimperliga izlutinata skukjene kurai vecaki kartejo barbiju nenopirka.

LosAngeles avatars
Medaļa Spoku Misters 2015Medaļa Spoku Misters 2016Medaļa Gada SPOKS 2017
  LosAngeles 09.02.18 20:50  
 
16
1
atbildot uz Permedd komentāru "Ideāli noraksturoji sevi. Pabeidz pamatskolu vi... "

Beidz raudat. Ja nevari izlasit ko tev kads uzraksta tad ej atpakal uz skolas solu. 😊👍 ka jau teicu beidz raudat interneta un ej sac darit kaut ko ar savu dzivi. Atrodi veceni ko drazt pa vakariem un darbu kursh tev aiznems visu tavu laiku ko tu velti saj modes slimibai. tici man mazak laika pavadisi interneta atrak aizmirsisi par so modes slimibu ko tauta deve par vegetativo distoniju. 🤣👍

Vilkoritto avatars
Medaļa MaģistrsMedaļa ViktorsMedaļa nolaifers
  Vilkoritto 04.02.18 23:46  
 
12
1
Njā, stāsts ir diezgan emocionāls. Pati arī eju cauri VD un tas nav viegli. Eju pretī straumei ar cerību, ka to kaut kā uzveikšu nevis izdegšu pavisam...

FirstWill avatars
Medaļa Vampīru klana biedrsMedaļa Dienas domaMedaļa Vampīru klana biedrs
  FirstWill 05.02.18 00:49
 
10
1

Pārdedzināji sevi. Pazīstama sajūta, galvenais ko jābeidz darīt- uzskatīt ka par katru cenu vajag izdarīt vairāk un vairāk, citādi nepaspēsi kaut ko.  Šī cena bieži vien ir psihiskās kaites, kad pārej pāri kādam limitam īsā periodā par daudz. Man nebija distonija, bet depresija ir pazīstama lieta. Sākumā mēģināju to risināt dažādi- ar cigaretēm, medikamentiem, alkoholu, narkotikām, lai uz brīdi aizmirstos, un pārvarētu dzīves stulbumu- ka cilvēkiem svarīgāka ir nauda un vara,  nekā kā jūtas otrs cilvēks.  Galvenais tam visam bija, ka biju vīlies cilvēkos- viņu feik tēlošanā, negodīgumā, izmantošanā, neiejūtībā, tiekšanās pēc bagātības kā tikai galvenā dzīves mērķa. Tanī brīdī pievērsos reliģijai, un tas ļoti palīdzēja arī iegūt tiešām dziļu izpratni par pasaules uzbūvi un paskatīties no malas- ka dzīvojot mēs visi aizmirstam par Dievu, bet kad kāds nomirst- tad ceram, ka viņš nonāks pie Dieva. Subjektīvi apskatām viņa dzīvi, un ceram, ka būs ok un nonāks paradzīzē. Tanī pat laikā, pēc cilvēka dzīves spriežot, lielāko dzīves daļu cilvēks ir tiecies tikai pēc naudas, krāpis citus, izturējies augstprātīgi- "Ko līdz, ja cilvēks iemanto pasauli, bet zaudē dvēseli" . Tagad vairs nav tas, ka pastāvīgi ir mazvērtības kompleksi, jo man vajag vairāk un vairāk, un es mūždien uzskatītu sevi par cietēju (Reizi pa reizēm ir gan).  Esmu iemācījies gandrīz katrā dzīves brīdī koncentrēties uz pozitīvo, un izbaudīt katru sekundi un minūti. - Bet arī domājot un darot citiem tikai to, ko es gribētu, lai dara man.  Draudzeni gan pagaidām nav viegli atrast, jo lielākā daļa meiteņu ir izlaidušās un nemaz neuzskata par nosodāmu izlikt puskailas bildes apskatei. Un protams, arī pastāvīgi ir seksa propoganda internetā un citur- jo arī dziļākā izpratnē esmu sapratis, ka ar to ir viegli piesaistīt uzmanību, jo seksuālā dziņa tiek piesaistīta uzreiz vairošanās iespējai.  Tomēr, dzīvi uztveru daudz mierīgāk. Bez cigaretēm, narkotikām. medikamentiem utt.   

azulum avatars
Medaļa BetmensMedaļa Dienas joksMedaļa Priecīgus Līgo!
  azulum 05.02.18 11:17
 
9
0

atbildot uz fotospēle komentāru " ...bet es arī tā īsti neizprotu - KAS T... "

veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi - tā sāk uz jebkura veida stresu reaģēt anormāli, radot panikas lēkmes, dažāda veida sāpes orgānos, elpas trūkumu, rada sirdsdarbības traucējumus. Tā kā sistēmas vīruss, tikai tā sistēma ir cilvēka veģetatīvā nervu sistēma. Ir arī reāli nāves gadījumi, jo šī sistēma regulē dzīvības procesus, organisma reakcijas, un harmonizē orgānu darbību, un kad traucējumi (lēkmes) ir pārāk pēkšņas un spēcīgas, piemēram, sirds var neizturēt.

Līdz minimumam jāsamazina jebkāda veida stress organismam, pats svarīgākais - pietiekošs un regulārs miegs, tad dienaskārtība, kura stingri jāievēro, un jā, daudz kas prātā jāsakārto, un jāpārvērtē sava attieksme pret notiekošo apkārtējā pasulē.

man bērns arī cieš no šīs slimības, un sākums bija tieši tāds pats, kā te raksta autors apraksta. Ticiet man, šai slimībai nav nekāda sakara ar rakstura vājumu, vai netikšanu galā ar dzīvi - drīzāk ar pārmērīgu prasīgumu pret sevi,  iespējams, arī salīdzināšanu sevi ar iedomātiem standartiem, un cenšanos visiem spēkiem atbilst šīm prasībām.

Tadeušs Zvēriņš avatars
Medaļa Vampīru klana biedrsMedaļa Vilkaču klana biedrsMedaļa Dienas doma
  Tadeušs Zvēriņš 04.02.18 23:32
 
10
1

Kādreiz arī sirgu ar veģetatīvo distoniju - uznāca panikas lēkmes, nevarēju paelpot, baisi augts asinsspiediens, sajūta, ka tūlīt atmetīšu pekas un vienlaikus bailes no nāves. Saucu ātros, tie laida vēnā zāles un neko nepārmeta, jo tas esot izplatīts izsaukumu iemesls. Mēdzu iedzert, bet tas nepalīdzēja, tāpat kā darbs laukos, pirts, upe, cope ar draugiem, pastaigas ar metāldetektoru, pat ar izpletni lēcu un ceļoju uz eksotiskām zemēm (Filipīnas, Bali u.c.). Nekas nelīdzēja, līdz iemīlējos, bet mīlestība bija nepiepildīta. Tas radīja kvalitatīvi daudz augstāku stresa līmeni, kura rezultātā veģetatīvā distonija pazuda kā sniegs pavasara saulītē, un to nomainīja krietni šausmīgāki psihiskie pārdzīvojumi, salīdzinot ar kuriem veģetatīvā distonija un depresija šķita mīļas atmiņas.

gelandewagen avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa Dienas domaMedaļa Vampīru klana biedrs
  gelandewagen 04.02.18 21:53
 
7
0

man ir otrādi ar veģetatīvo distoniju - es pieņemos svarā.

 un kad uzdod vēders, viss sagriežas un klucēt jāiet, pat nezinu, no kurienes tik daudz klucējamais materiāls rodas.

kakasy avatars
Medaļa Zoles 3000 spelesMedaļa AspazijaMedaļa Komiķis
  kakasy 05.02.18 12:26
 
6
0

atbildot uz azulum komentāru " veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi - ... "

"..šai slimībai nav nekāda sakara ar rakstura vājumu, vai netikšanu galā ar dzīvi - drīzāk ar pārmērīgu prasīgumu pret sevi,  iespējams, arī salīdzināšanu sevi ar iedomātiem standartiem, un cenšanos visiem spēkiem atbilst šīm prasībām." 

Un vai atbilde nav, ka tas viss ir galvā?

Mans ieteikums būtu apzināties savas veselības nozīmību un sākt "pofigot" lietas, kas to negatīvi ietekmē.

Blūberijs avatars
Medaļa SensācijaMedaļa BestsellersMedaļa Ziņnesis
  Blūberijs 06.02.18 08:56
 
5
0

Turi buru! Galu galā, kas mūs nenogalina padara stiprāku!

Sreka avatars
Medaļa SpoksMedaļa Dienas domaMedaļa Soarkana Rūžeņa
  Sreka 06.02.18 23:11
 
5
0

Kā jau te daudzi raxta - viss ir galvā, apziņā, ambīciju pārspējā pār organisma spējām. Tu vari un tev izdosies! Vienkāršā dzīves patiesība, kas man ar prasīja gadus un pieredzi - tu vienmēr nevari būt pirmais un to arī nevajag, lai tiek arī citiem.

Anonīms
Anonīms 05.02.18 12:24  
 
6
1
Es ar VD iepazinos 13 gados. Nodzīvojām kopā gadus piecus. Sākumā dzīvoju uz zalēm, pēc tam apmeklēju dārgus homeopātus, līdz sapratu, ka zāles īsti nemaz nepalīdz, tās novērš simptomus, bet neārstē. Nejauši uzdūros tādai lietai kā meditācija, sāku ar to nodarboties un nu varu droši teikt, ka ar veģitatīvo vairs neesam kopā jau ilgu laiku. Zāles nepalīdz, ir jāstrādā pašam ar sevi, lai kas mainītos!
azulum avatars
Medaļa BetmensMedaļa Dienas joksMedaļa Priecīgus Līgo!
  azulum 06.02.18 09:35
 
5
0

atbildot uz fotospēle komentāru "Hei, paldies! Es nesapratu tik cēloni - reāli p... "

ja meklējam vainīgos, tad es uzskatu, tā ir mūsdienu sabiedrība, un valdošās vērtības. Būt veiksmīgam, būt pirmajam, būt stipram, būt labākajam visur - tas, ko jau bērnam bērnudārzā, skolā uzspiež sabiedrība, tas, kas traucē vecākiem pieņemt bērnu tāds, kāds viņš ir, vai pašiem skriet un un ko pierādīt pasaulei, līdz ar to veltot par maz, vai pavirši, laiku bērnam, radot bērnā stabilitātes un drošības nepietiekamību.

Un droši vien mīlestības, vienkāršas, cilvēciskas mīlestības trūkums.

Bija tāds eksperiments reiz, laborotorijā, ja nemaldos, angļu zinātnieki -

no sivēnmātes atšķīra divus tikko dzimušus sivēnus.

Vienu sivēnu, kad baroja, ņēma uz rokām, arī starp barošanas reizēm tam visu laiku bija blakus kāds, kurš to paglaudīja un rotaļājās ar sivēnu. Barošanas reizes vienmēr bija regulāras, un sivēnam brīvi ļāva staigāt kur patīk.

Otru sivēnu atstāja nošķirtā aizgaldā vienu, kāds parādījās tikai barošanas reizēs, sivēnu neglaudīja, un neviens ar to nerotaļājās. Reizēm sivēnu negaidīti pārvietoja uz citu telpu, reizēm izlaida kādu barošanas reizi.

Kad sivēni bija paaugušies, tika veikts eksperimenta galvenais solis - zinātnieki piepildīja lielu apaļu baseinu ar ūdeni, un vienā malā nedaudz zem ūdens līmeņa uzstādīja šauru pakāpienu - to redzēt nevarēja, tikai sajust, peldot pa baseinu. 

Tad baseinā iemeta otro sivēnu, kurš bija audzis vientuļš, un ar nestabilu ikdienas režīmu, bez sajūtas, ka par to kāds rūpējas - sivēns histēriski pārbijies kūlās pa baseinu, un pat brīdī, kad tā kājas sasniedza šauro pakāpienu zem ūdens, panika neļāva instinktiem noreaģēt, un tas turpināja kulties paniski, noslīdot no pakāpiena, zinātnieki secināja, ka sivēns pat nesaprata, ka tā būtu izdevība izkļūt no baseina. Ja zinātnieki nebūtu izvilkuši nelaimīgo sivēnu, tas būtu visticamāk, spēkus zaudējot, noslīcis.

Kad baseinā iemeta pirmo sivēnu, tas mierīgi un priecīgi sāka peldēt, appeldēja aplīti, sajuta zem kājām pakāpienu, mierīgi nostājās uz tā, un izkāpa no baseina. pēc brītiņa pats ieleca otrreiz baseinā, appeldēja vēl aplīti, un atkal pa pakāpienu izkļuva no baseina.

Varbūt tas nav īsti par veģetatīvo distoniju, kā par slimību, bet par tās cēloņiem.

FirstWill avatars
Medaļa Vampīru klana biedrsMedaļa Dienas domaMedaļa Vampīru klana biedrs
  FirstWill 05.02.18 00:55
 
5
0

atbildot uz fotospēle komentāru " ...bet es arī tā īsti neizprotu - KAS T... "

Tu sāc ignorēt zīmes, ka esi noguris, ka tev vajag atpūsties, tu lai mācītos, sāc ziedot ar miega ilgumu, tev parādās nelielas domas par depresiju, bet tu uztver tās kā vājuma pazīmi, "Ka tu sāc šaubīties par uzvaru, tātad jāsadūšojas iet tālāk", un sāc mācīties vēl intensīvāk, lai "uzlabot savu sniegumu" un radīt lielāku motivāciju sev, nu jau pamatotu ar sasniegumiem, ka vajag neapstāties. Tu sāc uzskatīt atpūtu par "izniekotu laiku" un atpūties pavisam maz, tā vietā darot vairāk un domājot vairāk.  Pēc kāda laika, kad esi gulējis 5-6 h ilgstoši, un varbūt nedaudz papildus pa dienu, esi sačakarējis dienas režīmu un vielmaiņu, kā arī zūd apetīte, un tu maz laika velti uzturam un sportam, kas varētu tev dod pietiekošu enerģiju smadzeņu darbam, un tu ieslīgsti kādā no psihiskām novirzēm- depresija, bipolārie traucējumi, veģetatīva distonija utml.

BertonOskrito avatars
Medaļa JubilārsMedaļa Vilkaču klana biedrsMedaļa Riesta laiks
  BertonOskrito 04.03.18 09:34
 
5
0

Var diezgan ātri izsist no galvas to slimību, ja mazliet pacenšas

kakasy avatars
Medaļa Zoles 3000 spelesMedaļa AspazijaMedaļa Komiķis
  kakasy 05.02.18 10:43
 
4
0

atbildot uz Tadeušs Zvēriņš komentāru " Kādreiz arī sirgu ar veģetatīvo distoni... "

Man bērnībā 80tajos teica, ka man tāda esot. Bērnībā bija bieži un daudz visādas kaites, īpaši tad, kad kaut kur bija jādodas vai kaut kas piespiedu kārtībā jādara. Nezinu, kas bija un kas nē, bet ap 14-15 visas vainas pazuda pašas no sevis. Mainījās domāšana, uzskati, attieksme pret lietām un notiekošo, izmainījās arī fiziskās sajūtas. Tāpēc gribas vien domāt, ka viss ir galvā!

Paranoidālas domas gan man nekur nav pazudušas, ik pa brīžam šķiet, ka kaut kas notiks, bet racionālais prāts liek tādām domām uzlikt nikolaju. Kad notiks, tad notiks, gan jau tiks galā, kā jau parasti.

Anonīms
A.N 05.02.18 15:27
 
5
1

Atceros tevi no skolas laikiem, kā aktīvu un zinošu čali. Malacis! 

kakasy avatars
Medaļa Zoles 3000 spelesMedaļa AspazijaMedaļa Komiķis
  kakasy 05.02.18 10:35
 
4
0

VISS IR GALVĀ - ko autors arī saka!

fotospēle avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Dienas domaMedaļa Vilkaču klana biedrs
  fotospēle 05.02.18 00:58  
 
4
0
atbildot uz FirstWill komentāru " Tu sāc ignorēt zīmes, ka esi noguris, ka tev ... "

Paldies 👍 vienkārši nav ko dzīt sevi kapā, tāpat tur nonāksim 😂

Anonīms
Bleedis 04.02.18 23:29  
 
5
1
Man tas draņķis bija un likās, ka gals ir klāt. Tiku vaļā pateicoties sportam un atmetu pīpēt. Sāka parādīties kārtīga apetīte un visi nelabumi/sliktas domas, ģīboņi, reiboņi, panikas lēkmes utt pazuda. Sports ir nevis reizi nedēļā uz zālīti, bet 2x nedēļā peldu pa ~ 1500m, noskrienu vidēji 15 km nedēļā. Distanču slēpošana, gari pārgājieni pa GNP. Eju ar kājām uz darbu, nevis ar sabiedrisko vai auto. Protams tam visam jāieplāno laiks.
« 1  2  3 »