Tēvs atrada dēla vēstuli, kuras dēļ gandrīz zaudēja samaņu6

Tātad, kādu rītu tēvs gatavojās doties uz darbu, bet, ejot garām dēla istabai, viņš juta, ka kaut kas nav kā vajag. Kaut kas bija nepareizi. Kad viņš atvēra durvis, aizdomas pastiprinājās. Pirmkārt, dēla tur nebija. Otrkārt, viss bija sakārtot: ne izmētātu atkritumu, ne netīro drēbju uz grīdas. Pat gulta bija saklāta, un uz tās stāvēja zīmīte. Ne uzkopšana, ne zīmītes nebija viņa dēlam raksturīgi, tēvs jutās nopietni satraukts. Zīmītē bija rakstīts:

“Dārgais Tēt,

Es rakstu Tev ar lielu nožēlu un kaunu. Es aizbēgu prom ar savu draudzeni, jo mums nebija citu veidu kā izvairīties no scēnas ar Tevi un mammu. Jūs nebūtu pieņēmuši Steisiju. Es esmu neprātīgi iemīlējies visos viņas pīrsingos, tetovējumos un ādas apģērbā. Un jā, viņa ir daudz vecāka par mani.

Bet tā nav tikai kaislība. Steisija ir stāvoklī. Viņa saka, ka mēs būsim laimīgi. Viņai ir treileris mežā, kurā mēs dzīvosim. Viņa sapņo par daudziem bērniem. Steisija ir atvērusi manas acis uz to, ka marihuāna ir tiešām laba lieta. Mēs to audzēsim sev un mūsu kaimiņiem. Patiesībā, mēs esam ieguvuši daudz jautrības.

Laika gaitā (un es ceru, ka tā) būs izārstēts AIDS, un tad Steisijai būs daudz vieglāk, nekā tagad. Viņa, nabadzīte, tā cieš! Neuztraucieties, tēti. Man jau 15, un es esmu spējīgs parūpēties par sevi. Kādu dienu mēs varēsim apciemot jūs ar mammu, un jūs redzēsiet savus mazbērnus.

Mīlestībā, Josh. “

Tēvs knapi turējās kājās, bet tad pamanīja, ka vēstule vēl nav galā.

“PS. Viss, ko jūs lasāt, nav taisnība. Esmu drauga mājās. Patiesība ir tāda, ka virtuvē ir mans sekmju izraksts, un tas nedarīs jūs laimīgus. Es tikai gribēju atgādināt, ka ir daudz lielākas problēmas, kā izgāšanās kontroldarbos. Piezvani man, kad es varu doties atpakaļ uz mājām. ”