***
Vēl pirms bija iznākusi grāmata "Slimas vasaras epizodes", biju izdomājis, ka no 23. maija līdz pat 23. oktobrim (kas ir mana dzimšanas diena, bet nav pirmdiena) katru pirmdienu 23:23 visas vasaras garumā šajā blogā būs pieejama viena grāmatas nodaļa. Kopā tās ir 23 nodaļas, ja nu kāds vēl nezināja! Tiem, kas labprātāk lasa šādi, lai veicas, bet pārējie droši var vaicāt pēc iespiestas grāmatas eksemplāra! Turpinājumā pavisam neliels fragments no pirmās epizodes...
|||
1
|||
Tovakar, kādā no Vecrīgas vēsturisko daudzstāvu ēku pagrabstāviem, notika nenosakāma rakstura saviesīgs pasākums, kurā kādreizējais, nu jau izsenis aizsaulē mītošais latviešu rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš pavisam negaidīti apsēdās līdzās un pārsteidza savu gados daudz jaunāko amata brāli Nilu Diku, kurš tajā pat brīdī apmulsa kā tāda mazgadīga tīne, kurai absolūti svešs, pēc skata visai iekārojams vīrietis izteicis komplimentu par viņas izskatu. Tanī pat brīdī Nils Diks kautri pavērās sānis no bārdainā literāta, bet burtiski jau sekundi vēlāk atgriezās pie Jaunsudrabiņa personības, to uzrunādams. Diks izteicās, ka tieši Jaunsudrabiņš esot viņa iecienītākais latviešu autors, un to pasacīdams viņš ne mirkli nemeloja. Tautā zināmais rakstnieks par to pat īsi pasmaidīja, turpinādams gana saturīgo tā vakara sarunu. Pēc tam Diks saņēma sevi rokās un apjautājās arī par to, ko Jaunsudrabiņa kungs patlaban lasa, un viņš, ne brīdi neapdomādams, atbildēja, ka tieši tagad viņš cenšoties piebeigt Jāņa Joņeva debijas romānu „Jelgava 94”. Savs viedoklis par šo grāmatu bija arī Nilam Dikam, kurš drīz pēc tam ar viesuļvētras spēku tika izrauts no pagrabstāva, jo tika pamodināts no šī visai savādā sapņa. Un nu jau viņa priekšā atradās pasakainā un maigā būtne – Jautrīte, pār kuras viegli atkailināto plecu istabā iespīdēja spoža pavasara saule.
Protams, sekoja seksuāla rakstura akts – viņas platie gurni ritmiski sitās pret manu klēpi, rokas sagrāba blondās matu cirtas un kuplās krūtis, bet asie zobi iegremdējās Jautrītes maigajā kakla ādā. Uz atvadām viņa mani noskūpstīja un tūlīt pat aizsteidza uz darbu, atstājot mani dzīvoklī vienu pašu. Ilgi gan es tur nepaliku sēžam, jo jau visai drīz tiku saņēmis ziņojumu no topošā Indijas apceļotāja, ka tieku gaidīts Lāčplēša ielā 41, lai kur tas arī būtu. Tā kā laika vairs nebija daudz, es nekavējoties taisījos ceļā. Atzīstos, tā bija vēl viena diena, kurā biju atmetis visas savas nerimstošās cerības uz veiksmīgu pašnāvību.
[...]
***
...bet viss parējais blogā katru pirmdienu 23:23!
