›

Skriet esot stilīgi. Kādēļ es sāku skriet?44

704 0

Presē un sociālajos portālos skriešana pēdējā laikā tiek atspoguļota kā stilīga nodarbe, bet tas nav iemesls, kādēļ pavisam nesen sāku skriet es, rūdīts neskrējējs.

Tas sākās pavisam vienkārši. Vienu svētdienas dienu aprīļa pirmajā pusē sēdejām pie galda, ēdām pašu ceptu picu un es dzēru aliņu. Kā nu saruna tā iegājās, bet viena pie galda sēdoša meitene sāka stāstīt, ka gatavojas kaut kādam Lattelecom skrējienam (kas norisinās šīs nedēļas beigās, starp citu) un pagaidām viņa vairāk par 8km noskriet nevar. Viņas mērķis esot noskriet 10km. Saruna man atsauca atmiņā, ka sen atpakaļ, kad vēl biju ciešamā formā (tagad man ir liekais svars), kaut kāda suņa pēc piekritu noskriet 10km iekš Nike Riga Run, kas man arī izdevās.

Ar lielu pārliecību par saviem vārdiem, iesaistījos sarunā: "Domāju, ka parasts cilvēks, kam nav liekais svars, bet kurš arī visu dienu nepavada sēdus, spētu izturēt 10km skrējienu līdz galam". Protams, meitene izteica neticību tam. Pasmējāmies, ka izdzeršu aliņu un pamēģināšu noskriet 10km.

Kaut kā tā doma iepatikās un pēc pusstundas ieliku ausīs nesen Narvesen iegādātās Philips skriešanas austiņas (kuras patiesībā biju iegādajies darbam, lai varētu paralēli mūziku klausīties un dzirdēt apkārt notiekošo) un devos skriet. Nelieli aplīši netālu no mājas. Pa riņķi un riņki, līdz sapratu, ka vairāk nevaru. Bet 10km noskrieti bija. Patiesībā pat 11.8km.

Papētīju skrējienu un temps... Autors: Fosilija Skriet esot stilīgi. Kādēļ es sāku skriet?

Papētīju skrējienu un temps bija nevienmērīgs. Tomēr āķis bija lūpā, domāju, ka nu tik skriešu katru dienu. Laikam jau tadēļ, ka muskuļi vēl nebija sākuši sāpēt.

Tā nu nākošajā rītā devos vēl vienā skrējienā.

Noskrēju nelielu gabalu jo... Autors: Fosilija Skriet esot stilīgi. Kādēļ es sāku skriet?

Noskrēju nelielu gabalu, jo bija jādodas uz darbu. Pats biju vareni priecīgs par tempu. Muskuļi vel nesāpēja. Aizgāju uz darbu, nostrādāju visu darba dienu, atnācu mājās.

Un tas sāka sāpēt muskuļi.

Bija grūti piecelties, bija grūti apsēsties, bija sāpīgi pat gultā uz saniem pagriezties. Sapēja kājas, paribe, pleci. Tīrākās mokas, gandrīz nedēļu no vietas. Visi sapņi par skriešanu katru dienu nu bija vējā. Pie sevis nodomāju, ka nekādu skriešanu mana nevajag. Pagaidīšu līdz rudenim un iešu uz baseinu peldēt.

Tomēr...

Kā nu sanāca, kā nē, iespējams, ka man bija garlaicīgi, bet nesen izlēmu doties garākā skrējienā un vēlreiz patestēt, ko varu un ko nevaru. Iepriekš pāris stundas neēdu, pusstundu iepriekš kārtīgā daudzumā sadzēros ūdeni un devos skriet uz Māras dīķi, jo biju dzirdējis, ka tur esot patīkami skriet.

izveidot rakstu izveidot testu

Uzsāku skrējienu lēnām... Autors: Fosilija Skriet esot stilīgi. Kādēļ es sāku skriet?

Uzsāku skrējienu lēnām, rēķinājos, ka vēlos noskriet patiešām garu gabalu, nospraudu arī galamērķi, kur nonākt, skrējiena garumu regulējot ar apļu skaitu ap dīķi. Sev par pārsteigumu, man bija izdevies noturēt normālu iesācēja tempu un noskriet krietni garāku gabalu kā pirmajā reizē.

Nākošā diena...

Muskuļi nesāpēja, jutos labi. Domāju, ka pie tā vainojama kārtīga ūdens daudzuma uzņemšana pēc skrējiena, vairāki banāni, kā arī pārsimt grami biezpiena pirms devos gulēt. Muskuļi sāka sāpēt tikai aiznākamajā dienā pēc skrējiena, bet nedaudz. Minētajā dienā arī saņēmu piedāvājumu kopā vakarā paskriet ar meiteni, kura toreiz pie galda ierunājās par skriešanu un, kurai šobrīd esmu pateicību parādā par to, ka mani šajā nodarbē ievilka.

Sākumā nebiju drošs, jo burtiski tikko biju skrējis garāku gabalu un atmiņā vēl spilgti bija izjūtas no pirmās reizes, kad nebiju ļāvis muskuļiem atkopties. Tomēr, man bija labs noskaņojums, kā arī ārā bija foršs laiks. Piekritu vakarā kopīgi paskriet.

Kā bildē redzams marscaronruts... Autors: Fosilija Skriet esot stilīgi. Kādēļ es sāku skriet?

Kā bildē redzams, maršruts bija līdzīgs manam iepriekšejam skējienam, tikai apļu skaits bija mazāks. Viņai tā bija garākā jebkad noskrietā distance un es jutos tiešām labi skrienot kopā ar vēl kādu. Arī temps bija labs, lai gan īsti atpūties nebiju pēc iepriekšejā skrējiena.

Āķis lūpā...

Vienojāmies nākošajā vakarā skriet atkal, ja man pārak nesāpēs visas maliņas.

Tā kā bija izzuduscaronas... Autors: Fosilija Skriet esot stilīgi. Kādēļ es sāku skriet?

Tā kā bija izzudušas iepriekšejās dienas sāpes un jaunas nebija parādījušās vispār, tad, kā jau augstāk redzams, skrējienam piekritu. Pie tam, jutos lieliski, tadēļ pakāpināju tempu un noskrējām pat vairāk kā iepriekšējā dienā.

Pēc šī skrējiena vienu dienu izlaidu, lai atkoptos, bet šovakar, kad rakstu šo tekstu, biju devies paskriet vēlreiz. Bija plānots, ka skrieism kopā, bet viņa aizkavējās, tādēļ devos skriet kādu brīdi pirms viņas.

Lai gan skrējiena sākumā man... Autors: Fosilija Skriet esot stilīgi. Kādēļ es sāku skriet?

Lai gan skrējiena sākumā man pat īsti negribējās skriet, pie ceturtā kilometra sajutu, ka šodien man ir daudz enerģijas un varu paskriet krietni augstākā tempā, kā ierasts. Domāts, darīts. Pie desmitā kilometra sāka sāpēt un svilt muskuļi. Izlēmu, ka pabeigšu iesākot apli un noskriešu vēl vienu. Ja līdz nākošā apļa beigām viņu nesatikšu, tad skriešu mājās. Sakrtitība vai nē, bet tieši paša pēdējā apļa beigās pamanīju viņu ieskrienam parkā. Kopīgi pieveicām divus apļus un tad kādu gabaliņu vēl paskrējām kopā, pirms krustojumā devāmies katrs uz savu pusi. Pēc kopīgas skrējiena daļas bija patiešām grūti skriet vienatnē pēdējos divus kilometrus, bet nonācis mājās es biju tiešām laimīgs.

Tātad, atbildot uz sākumā uzdoto jautājumu - kādēļ es sāku skriet?

Tā bija vēlme sevi pārbaudīt, paskatīties, ko es spēju sasniegt sporta veidā, ar kuru man nav bijis nekāda sakara. Un es turpināšu sevi pilnveidot. Tā ir fantastiska sajūta, piespiest sevi kustēties tad, kad šķiet, ka vairs vispār nevari. Nonākt galā, apstāties un saprast...

Es to paveicu!