Sveiki šis būs mans pirmais raksts un tas būs par manu pieredzi.
Skolā man nav pārāk daudz draugu ,jo man ir pārāk liela mute ,kuru nekad nevaru paturēt ciet.Reiz kādu dienu mēs ar klasi gājām uz suņu patversmi.Piegāju pie suņa un vēlējos to papaijāt,taču tā vietā no tā saņēmu kodienu.Suni nekacināju ,nespārdīju,nesitu vienkārši vēlējos papaijāt.Tā nu skrēju pie skolotājas.Viņa ir medmāsiņa un prata sniegt pirmo palīdzību.Taču runa nav par to ,bet gan par to cik pārsteigta es biju kad man gaidot daudzi ieskrēja un pajautāja "Kā jūties?","viss kārtībā?".Arī nākamajā dienā visi uztraucās un jautāja vai man viss labi.Un ar šo rakstu es biju domājusi pateikt,lai cik viens tu justos vienmēr būs kāds,kas tev palīdzēs un iedrošinās.
