Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
spoki fosilijas ikona Fosilija
1
76

Man ir 21 gads, bet es ciešu no smagas depresijas, mani nomoka domas par pašnāvību, es burtiski mirstu no iekšpuses, bet man pat nav kam to pastastīt, jo esmu pavisam viena. Katru rītu pamostos un saprotu ka diena nebūs labaka par iepriekšējo. Asaras, trauksmes sajuta un bailes, katru dienu. Man nepalīdz pat antidepresanti. Es jutu ka mana sirds ar katru dienu pukst straujak un straujāk, līdz kādu dienu tā apstasies un neviens to pat nepamanīs.
Es jūtos lieka, redzu kā citi laimigi pastaigajas pa ielām savās kompānijās un bezrūpigi bauda dzīvi. Viņi pat iedomāties nespēj kā viniem ir paveicies.
Es cenśos runāt ar cilvēkiem, smaidu, jokoju, atbalstu, palīdzu kā varu. Bet es cilvēkus nesaistu. Iespējams esmu pārāk neglīta. Esmu lieka. Dažreiz škiet ka vairs nav jēgas dzīvot, jo kāda jēga visu dzivi dzivot vienai. Ta pat kā visi arī es gribu milestibu, atbalstu un sapratni...bet gribēt var daudz...iespejams ne visiem ir lemts dzĭvot.

1
76

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [38]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Dindinja avatars
Medaļa Soarkana RūžeņaMedaļa KallaMedaļa Maska
  Dindinja 12.10.17 20:13
 
15
0
Ja autore raksta par sevi, tad man nebūtu nekas pret ar tevi iepazīties Kaut vai whatsapā. Parunāt kādreiz. Man pašai 18.
ThatGrumpyGuy avatars
Medaļa Admins iesakaMedaļa ZiņnesisMedaļa Moderatora favorīts
  ThatGrumpyGuy 12.10.17 21:14
 
11
0

Bildi studijā un novērtēsim

Jokus pie malas!

Pēc mazā apraksta šķiet, ka tu vienkārši uzturies nepareizo cilvēku kompānijā. Izskatam nav nozīmes. Mana bijusī draudzene arī nebija nekāda modele. Teica, ka viņu arī par neglīteni saukājuši, taču manās acīs viņa bija skaistākā meitene, kādu vien esmu redzējis. Tici man, ir kāds šajā pasaulē, kas tāpat domā arī par tevi. Glītums un neglītums ir ļoti relatīvas un personīgas lietas. Neliec sevi nekādos rāmjos. Tas ir viens.

Otrs. Izaudzē mugurkaulu. Cilvēki ir kretīni. Ir ļoti maz cilvēku, kurus tu satiksi un kuri būs tev uzticami un kuriem būs vispār kāda vērtība tavā dzīvē. Tas nenozīmē, ka tev vajadzētu palikt iedomīgai un tēlot šefeni, bet pamainīt skata punktu. Paskaties uz sevi un sāc pielikt pūliņus pie lietām, kas, tavuprāt, liekas visforšākās tevī. Sāc patikt sev. Ja tu nepatīc sev, nevienam citam tu arī nepatiksi. 

Treškārt, izskatās, ka tu atrodies diez gan tizlā cilvēku vidē. Man arī tā ir bijis, un ir vēl joprojām. Šķiet, ka visādi mīkstie apkārt un nejēgas. Otrās pusīte maina ik pa 2 mēnešiem, vienu dienu draugs esi, otru dienu - neesi. Ļoti emocionāli nenoturīgi cilvēki. Tieši tā iemesla dēļ arī es sāku domāt, vai gadījumā problēma nav manī, ja jau viss apkārt izskatās tik debīls. Izrādās - nē. Nav. Ir cilvēki, kuri, ja dara, tad dara līdz galam un ir uzticami. Šādi cilvēki nav bieži sastopami, bet ir. Cik man zināms, visvairāk tādu ir tieši armijā. Tieši tā iemesla dēļ sāku dienēt Zemessardzē. Patriotisms, vienotība un spēks. Te cilvēkus vajag, taču vispirms tev vajadzētu tikt galā ar sevi, jo šādā stadijā tev dot ieroci rokās būtu bīstami gan tev pašai, gan apkārtējiem.

Ko es gribu teikt, ir tas, ka tev vajag kaut ko, kam pieķerties. Pieķeries un nelaid vaļā. Manā gadījumā tas ir patriotisms. Es visticamāk būtu tieši tavā vietā, ja man nebūtu mīļās Latvijas. Es zinu, ka pievils draugi, pievils otrās pusītes un citreiz pat ģimene. Vienīgais, kas mani nepievils, ir mana mīļā Tēvzeme, kura mūsu senču asinīm pirkta. Cieni to un lolo. 

Es arī esmu pārgājis pāri tēmām kā "ko darītu, ja apniktu dzīvot". Mana atbilde bija - vai nu iestātos armijā un aizietu kā lielgabalgaļa vai strādātu kādā citā dienestā. Piemēram, NMPD u.tml. Tur arī vajag cilvēkus. Palīdzi citiem un nekad nebūsi lieka. Katrs sīkums, ko tu izdari šādās vietās, ļoti, ĻOTI maina cilvēku dzīvi un pa visam noteikti tu tur nebūsi lieka. Pat, ja tevi nenovērtēs tur jau strādājošie cilvēki, tāpat tu tur esi un būsi vajadzīga

Bet, ja vēlies vienkārši parunāties, man arī dažkārt pa vakariem ir garlaicīgi un noderētu kāds, ar kuru pabazarēt

 

Dr Reality avatars
Medaļa PingvīnsMedaļa BērndārznieksMedaļa Cielaviņa
  Dr Reality 12.10.17 20:31
 
10
1

Daudzi teiks ka problema ir tajaa kaa uztver dzivi. Bet tikkai tie kas izbaudijusi to uz savas adas sapratis. 

Ir neiespejami domat pozitivi, jo visapkart mana parisus, draugu barinus. visiem ir plani utt. Bet ir kam taa visa nav.  Zinu kaa tas ir, uzlikt viltotu smaidu un izlikties citu cilveku klatbutne ka viss ir nevainojama kartibaa, bet parnakot majas tevi neviens nesagaida un ari tadu draugu trukst vai nav. Tad ir pesimisms un nomaktiba. 

Zales pret to nav, ari antidepresanti tam nelidz, pat padara sliktak. Bet tam var tikt cauri, jo vienmer ir kads vai kada kas iepazistot tevi velesies klut par draugu vai ko vairak. Ir vnk jaamekle, lai cik gruti tas liktos. Pamegini jaunus udenus, ne cilvekus kurus redzi ikdienaa. Piesakies kadam labdaribas pasakumam vai tml lietam, kur cilveki viens otru praktiski nezin. Nebaidities uzrunat cilvekus un pajautat viniem vai nevelas ko pasakt kopaa.  Un brinisies cik atri dzive var mainities.

Daudzi teiks ka pasnaviba ir vieglaka izeja un glevuliba. To saka tie kas nav nonakusi tik taalu lai domatu par to. Pasnaviba ir kas cits, ta ir ka pretsapju lidzeklis. Bet taa nav izzeja. Ir jacensas un jadziede lai sapes parietu... un to var izdarit visi.

 

Nav tas viss viegli,,,  bet tas ir butiba tavas pasas rokas. Bus gruti un nervozi, bet vnk jamegina un peec laika attapsies ka peksni bus tev cita dzive un busi daudz laimigaka ka esi tagad. 

Tadeušs Zvēriņš avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa Vampīru klana biedrsMedaļa Dienas doma
  Tadeušs Zvēriņš 12.10.17 21:42
 
8
0

Katram jau savas receptes kā izdzīvot, bet antidepresanti noteikti nepalīdzēs. Otrs cilvēks arī nepalīdzēs, jo attiecībās cilvēks var dabūt tikai to, ko pats var iedot - ja Visumā tiek vadīti depresijas signāli, otra cilvēka personā dabūsim tos atpakaļ. Tomēr depresija nav pats briesmīgākais stāvoklis, piemēram, nepiepildīta mīlestība var dāvāt tik „jaukas" sajūtas, ka depresija tiks pieminēta ar nostaļģiju. Vienas receptes depresijai nav, bet ieteiktu sākt ārā kārpīšanos ar stingru pašdiciplīnu, t.i., sagatavot katrai dienu stingru plānu un sabalansēt sportu, darbu, draugus, atpūtu, neaizmirstot par mācībām un grāmatām. Katru dienu sadalīt pa minūtēm un neatkāpties no grafika. Žēlastības ne no viena nebūs - dabā paredzēts, ka depresīvie, vājie, neuzņēmīgie izmirst, tāpēc katrs esam kā viens kareivis ar savu šķēpu un vairogu.

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 12.10.17 20:33
 
7
0

21 gads ir tikai dzīves sākums, mūsdienās reti kad tajā vecumā izveidojās noturīgas attiecības.. Tāpēc nav vērts gausties un domāt ka viss jau zaudēts, pareizāk var teikt ka nekas tev vel nav sācies, un viss vel tikai priekšā.

Un vel - nav neglītu cilvēku (nu tikpatkā nav- slimību skartos neskaitu) ir tikai tādi kas par sevi nerūpējās.

 

spoku dienas doma

MoonlightHunteR avatars
Medaļa RainisMedaļa Darts VeidersMedaļa Rainis
  MoonlightHunteR 12.10.17 20:11  
 
4
0
Problēma pastāv kā problēma tikai tad, ja par kaut ko domā un uztver kā problēmu. Šajā gadījumā depresiju. Ja domā, ka dzīves jēga ir pakārtota un sakārtota tā, ka jādzīvo tikai priekš citiem cilvēkiem, tad tā nav. Ir jādzīvo - priekš sevis. Jānostāda sevi pirmajā vietā.

Rawsīc avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Spoks
  Rawsīc 12.10.17 23:33
 
4
0

No kurienes esi? Ejam uz kafiju un kūku! Padarīsim vientulību skaistāku! 

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 12.10.17 20:26  
 
3
0
atbildot uz abolzinis komentāru " Katrs 2. mūsdienās "sirgst" no "depresi... "Man ir hobijs
kartupelis ar mugurkaulu  avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Patīk komentārsMedaļa Dienas joks
  kartupelis ar mugurkaulu 12.10.17 23:53  
 
3
0
atbildot uz ThatGrumpyGuy komentāru " Bildi studijā un novērtēsim Jokus pie... "Lai Dieva svētība tavai patriotiskajai ģimenei,kas izaudzināja tik krietnu cilvēku!!!Par LATVIJU!!!Par LATVIEŠIEM!!!

Piena paka avatars
Medaļa NakļeikasMedaļa NostradamsMedaļa Testaments
  Piena paka 12.10.17 22:40
 
3
0

Kādēļ gan tad nevar vienkārši sevi pilnībā veltīt darbam un pašizaugsmei..?

kartupelis ar mugurkaulu  avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Patīk komentārsMedaļa Dienas joks
  kartupelis ar mugurkaulu 12.10.17 20:47  
 
3
0
Man depresija sākas,tad ja es neesmu ticis pie čipsu pakas vai Pepsi limonādītes!!!

Roterdama avatars
Medaļa Burvju klana biedrsMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Burvju klana biedrs
  Roterdama 12.10.17 21:40
 
2
0

atbildot uz abolzinis komentāru " Nu tad uz priekšu! Tici man, es kopš 5 gadu ... " Es nekad neesmu bijusi viena, bet, kad mācījos iepriekšējā skolā, bija tādas domas un sajūtas kā stāsta autorei. Skolā valdīja pazemošana un izsmiešana. Kad vecāki nāca pakaļ, viņi uzreiz nojauta, ka nav labi.

Lielākās pazemotājas bija meitenes, kurām pašām ģimenes uz puņķiem turas - viena no bērnudārza laikiem auga bez mammas, otrai vecāki dzērāji.

Zimmer483 avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa RecidīvistsMedaļa Dienas doma
  Zimmer483 12.10.17 22:08
 
2
0

Jūtos līdzīgi..

Mithotyn avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa ŽurnālistsMedaļa Dienas joks
  Mithotyn 12.10.17 23:37  
 
2
0
Nesaprotu, kapec cilveki iedomajas,ka vinjiem kaut kas pienakas par to vien,ka ir piedzimushi? Neviens nav teicis,ka tev pienakas but laimigam,miletam,skaistam,veiksmigam utt. /zinu ko runaju!/

Melleniiite avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa KallaMedaļa Sertificēts spoks
  Melleniiite 13.10.17 06:59  
 
2
0
Mēs varam draudzēties ;-)

Anonīms
Boomm 12.10.17 23:53  
 
2
0
Seksu vajag.. Tas uzlabo gan emocija gan garu....b😊😊
FirstWill avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa Burvju klana biedrsMedaļa Dienas doma
  FirstWill 13.10.17 01:18
 
2
0

Šeit ir vajadzīgs reāls ieteikums/ieteikumi, nevis vienkārši iedvesmas stāsti: Es izkļuvu no bedres, un tev arī izdosies, vnk dari, dari dari! A ko tad īsti darīt, ar ko vispār sākt, jūs padomājāt, ka īsti jau ideju tādos gadījumos praktiski nav???? Lūdzu, ja vien kāds var ko ieteikt, tas noderētu ne tikai autorei, bet arī visiem, visiem, kas ir līdzīgā situācijā., ko sākt  darīt (Kādi pasākumi, da jebkādas idejas), ko darīt lai izkļūtu no šī apburtā loka: "Es neesu nevienam vajadzīgs un interesants, jo nav ārpusskolas/ārpusdarba pasākumu." "Es aizejot random pasākumos, jūtos, ka neesmu iederīgs, jo nezinu par ko parunāt, līdz ar to neizveidoju kontaktus.", "Es neizveidoju kontaktus, jo pagātnes pieredze nospiež, tāpēc jau iekšēji domāju ka tāpat nav vērts" "Es iekšēji domāju ka nav vērts, jo ja pirms tam nebija, tad arī tagad nekas nemainīsies" "Es domāju ka nekas nemainīsies, jo tik ilgu laiku jau centos kaut ko darīt, bet nemainījās". Es domāju, ka cilvēkiem tiešām trūkst ideju, kas tad īsti varētu būt tas, kas viņiem liktu sajusties vajadzīgiem, ar ko sākt- vispār nav ideju un nojausmas,  Iekšēji ir vēlme ko darīt vienmēr katram. Vienkārši redzot, ka neizdodas, cilvēki sāk meklēt vainu sevī. Galvenā vaina, protams, ir bailes. Bailes būt dīvainam, bailes izgāsties, bailes ko citi padomās, un galvenais- bailes sabojāt attiecības, kuras pat nav vēl nemaz izveidotas(Nē, nopietni, ja analizē dziļāk, tad tā arī ir) Raksta autorei ir viens jautājums- cik daudz par tevi domāja tie cilvēki, dēļ kuriem tu centies, lai tagad tev šķistu maksimāli svarīgs viņu viedoklis. Tā ir tava dzīve, un draugi, kurus iegūsi pēc tam dažādās interešu grupās, ja paveiksies, būs labi draugi. Otrkārt, vajag saprast, ka dzīvē nav tā, ka tas, kas ir godīgāks, iejūtīgāks tiek pie vislabākās sievas/vīra, darba, mašīnas draugiem utt. Dzīvē ir tā, ka pie balvas tiek drosmīgākais. Reāls piemērs- tev kādā meetupā kaut kas interesē, bet tāpēc ka tavs jautājums liekas maznozīmīgs, tu viņu neuzdod. Un tad aizej mājās, un domā- bāc, vajadzēja uzdot to jautājumu, un atkal nav kontaktu. Tu aizej uz meetupu, un reāli nerunā ar cilvēkiem. Meetups beidzas, un tu pat nepapūlies pieiet pie cilvēkiem. Vai tev to negribās? Nē, tev to gribētos, bet tev ir bail. Tev piedāvā meetupos piedalīties kādā pasākumā, kur tu maz zini par to. Tev ir 2 izvēles- piedalīties, nezinot, un mēģinot sarunāt ar savu priekšniecību vai augstkolas pasniedzējiem, ka tu tomēr aizbrauksi, vai arī 2- izdomāt savā galvā stāstu, ka ja tu paprasīsi priekšniekam par to, tad viņš būs ļoti dusmīgs, un uzskatīs tevi par nevērtīgu darbinieku, kurš nestrādā tajās dienās, kad vajag. Ok, so....vai tu strādāsi tajā darbā mūžīgi, lai tiešām uztrauktos, un būvētu galvā scenārijus pat pirms tu esi pamēģinājusi to izdarīt? Man ir tā pati problēma, kas tev, Bet es secināju, ka man ir nenormāli bail veidot attiecības ar cilvēkiem. Pārvari to, ka tu vari šķist dīvaina kādam. Es ieteiktu vismaz aiziet kādu reizi uz TechHub meetup, SPIIKIIZI meetupiem, kādiem arī tautas deju un teātra interešu klubiem (RTU un LU tādi ir) un reāli mēģināt iepazīties ar cilvēkiem, uzdot jautājumus, un runāt pēc tam ar cilvēkiem.  Tu dzīvo vienu dzīvi, tas tiešām nozīmē to, ka cilvēkam ir ierobežots laiks, kad viņš var mēģināt un darīt. Nebaidies un nemeklē, lai tev obligāti būtu kāds draugs, draudzene ar ko iet uz šāda veida meetupiem un pulciņiem. Tu vari piedāvāt piedalīties, bet ja nē- tad vienkārši ej. Jo kad būs kāds draugs, draudzene, tad tu lielākoties nerunāsi ar citiem cilvēkiem, ko nepazīsti(iespējams) bet ar draugu un draudzeni, ar kuru ir labs kontakts, jo tā jutīsies komfortablāk. Protams, ja ir grūti pārvarēt depresiju un joprojām nāk domas galvā par to, ka dzīvot nav vērts- man nostrādāja paņēmiens ar lidmašīnu. Nekad nebiju lidojis, bet reāli kad tu esi 10 000 metru augstumā, tu saproti, cik ļoti tu gribi dzīvot, nevis nokrist. Depresiju kā ar burvju mājienu noņēma, un sapratu- ja jau esmu nolēmis dzīvot, tad ir jādara. Arī izstāstīju vecākiem sākumā(Nebaidies, viņi uzklausīs un no tā nav jākaunās), ka man ik pa laikam ir depresīvas domas, jo nav meitenes, vai pietiekoši draugu, un liekas ka censties nav vērts, un uzklausīju viņu ieteikumus par to, ko darīt, vairs nedomājot stulbas domas- kā piemēram, ka tāpat nav vērts. Kā nav vērts, ja es galu galā sapratu, ka nav vērts nomirt? Ļoti garš komentārs sanāca, bet tiešām ceru, ka izlasīsi un tas tevi iedvesmos un dos idejas, ko tad īsti sākt darīt.

Roterdama avatars
Medaļa Burvju klana biedrsMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Burvju klana biedrs
  Roterdama 12.10.17 21:29
 
2
0

Varbūt vajag pierakstīties kādā iepazīšanās portālā un profilam pievienot kādu fotogrāfiju, kurā tu izskaties skaista, priecīga.

Var aiziet uz kādu klubu padejot, varbūt tur tu kādu satiksi!

abolzinis avatars
Medaļa VidusskolnieksMedaļa Dienas joksMedaļa Dienas doma
  abolzinis 12.10.17 21:58
 
1
0

atbildot uz Roterdama komentāru " Es nekad neesmu bijusi viena, bet, kad mācījo... " Nezinu, ko konkrēti tu domā ar "būt vienam", bet man nekad nav bijusi sajūta, ka uz kādu var paļauties vairāk par 1%, tātad, ekstrapolējot šo faktu, secinu, ka "vienmēr esmu bijis viens". Kaut arī fiziski, protams, jo īpaši skolā viens būt vienkārši nevari, lai kā būtu gribējies.

Roterdama avatars
Medaļa Burvju klana biedrsMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Burvju klana biedrs
  Roterdama 12.10.17 21:42
 
1
0

atbildot uz kartupelis ar mugurkaulu komentāru " Man depresija sākas,tad ja es neesmu ti... " Man kaut kas līdzīgs bija bērnībā, kad ilgu laiku netiku pie marmelādes vai gotiņām.