Sveiki spoki.lv lietotāji!
P.s. piedodiet par manu iepriekšējo rakstu par kontrolieriem 
Šodien es ļoti aizdomājos vispār par sevi un savu dzīvi. Vēlējos padalīties ar citiem un varbūt arī motivēt kādu personu, kura nav apmierināta ar sevi. savas bildes nepublicēšu, jo lieku akcentu uz tekstu. Tā kā nāksies palasīt.
Nu, lai interesantāk, lai notiek .
Well, īsumā ko lai saka.. jau vairākus gadus man bija tā saucamais ''izdegšanas sindroms''. Biju tik depresīva kā vēl nekad. Visa problēmas sākas ar to ka piedzimu. Man bija tā saucamais lip defect un tagad virs augšlūpas ir palikusi rēta no operācijas. Šobrīd man ir 17 gadi, produktīvais vecums, kad trako hormoni. Skolā mani no 1-10 klasei apsaukāja, nomelnoja, sita, sauca par neglīteni un meitenes iedzina kompleksos. Kā nu ne. Tas atstāja uz mani iespaidu. Tas mani sačakarēja tik ļoti..padomā, 10 gadus mani apcēla KATRU DIENU. Es to visu turēju sevī un pretī neko neteicu. Tikai pieņēmu to, ka tas ko man saka, ka tā ir.
Tad nu nāca periods, kad parādijās draugi, pirmais puisis. Ar cilvēkiem nespēju kontaktēt. Atceros pirmo randiņu, kad puisis aizveda 15 g.v. uz Jūrmalu, es tikai skatījos jūrā, tālumā 4 stundas vienā punktā. Dabīgi, ka otrreiz satikties negribēja, jo padomāja, ka esmu kaut kāda mēmā un aklā, kas nevar parunāt un kaut vienu reizi sejā paskatīties. Tad nu mazliet atvēros un sāku kontaktēties ar cilvēkiem, bet nāca klāt jaunas problēmas, ne tikai kompleksi par izskatu, bet arī nenormāla agresija . Es ar draugu kašķējos par katru sīkumu, stresoju un raudāju. Ar varu centos cilvēku noturēt pie sevis ar milzonīgu strīdēšanos, ārprātīgu greizsirdību un katrā sms rakstīt, ka esmu neglīta, lai tik mani žēlotu. Lūk, ko man nodarīja mani ''jaukie'' klasesbiedri - noveda līdz ārprātam un šausmīgām mentālām problēmām, ka cilvēkam pat sejā nevarēju paskatīties, jo liekās, ka tikai blenž uz manu rētu virs augšlūpas.
Kur tad ir neapmierinātības un dusmu lēkmju problēmas vēl? Tur, ka reiz sēdēju psiholoģijas stundā un skolotāja ieminējās par izdegšanas sindromu . Sāku lasīt cītīgi viņas iedoto lapiņu un atklāju, ka tas viss, kas tur bija rakstīts atbilst man. Respektīvi - skumjas, nomāktība, bažas īgnums. Uzvedības problēmas -agresija, dusmu plūdi, raudulīgums un kašķīgums. Kā arī dažādi garīgie traucējumi - nogurums, slikts miegs, un pats galvenais EMOCIONĀLĀ NESTABILITĀTE. Sapratu, ka bija pienācis pēdējais laiks kaut ko mainīt, jo ja nemainīšu kaut ko , tad aiziešu vienkārši pa burbuli, pazaudēšu savu puisi (joprojām tagadējo), un galīgi pazaudēšu sevi un nespēšu kontaktēties ar cilvēkiem.
Ko tad es darīju?
⭐Es sāku plānot savu laiku, iegādājos plānotāju un plānoju laiku tā, ka pietiek laika gan atpūtai, gan darbam. Jo agrāk skola bija visa mana dzīve, tikai mācijos un neko citu nedarīju. Visas likstas, nebūšanas un negatīvās domas atstāju skolā, lai tas kas notika skolā, netraucētu man atpūtas laikā.
Es sāku ievērot režīmu un noteiktā laikā iet gulēt un gulēt vismaz 8-9 stundas, jo agrāk gulēju tikai labi ja 3 stundas, jo biju baigā geimere un + stress un bezmiegs.
Es sāku laipnāk runāt ar citiem, sāku sveicināties ar skolas darbiniekiem, vienalga sētnieku vai direktoru, vai bomzi, kas iemājojies mūsu skolas pagrabā
Sāku ievērot režīmu, no rīta kā pamodos, izdzēru glāzi ūdens, ieslēdzu radio un uzslēdzu visjautrāko dziesmu kāda skanēja vai no rīta mēdzu palasīt anektdotes.
Tiesa, pēc mēneša es jau jutos daudz labāk.
Bet ko es izdarīju ar kompleksiem par mazām krūtīm, lielu degunu, resnām kājām un riepu? Vienreiz pienācu kaila pie spoguļa. Sapratu, ka tas viss bija tikai manā galviņā. Kājas nemaz nav resnas, ka vispār esmu tieva, ka man ir skaisti mati, dievīgas acis un biezi, kupli mati. Es katru rītu pienācu pie spoguļa un sacīju sev ''TU ESI skaista!'' Vienmēr, kad man mans puisis rakstīja, ka esmu skaista agrāk man bija tāds ''nu ko tu dirs, esmu neglītene un pretekle''. Viņš lūdz man noticēt. Es noticēju un pieņēmu visu kā ir. Tiesa, tagad ir vieglāk dzīvot.
Varbūt, ka kompleksi ir kā sērga, katrs tam iziet cauri
Un nobeigumā, lai iet mana bilde. 
Lūdzu atsūtīsi savu bildi, jo (cik es saprotu pēdējā bilde ir tava) man telefons čakarējas un nevaru redzēt. Un vispār tās pazīmes, ko tu nosauci atbilst man. Plusiņš par rakstu. 
