Mana vasara5

Iespējams jau pēc virsraksta saprati, ka būs kas jautrs, varbūt kāds stāsts vai kas tamlīdzīgs... šī būs tāda maza rakstu sērija, stāstiņi sauc, kā gribi...kur es padalīšos ar to, kā man ir gājis pa vasaru, ne šo kas tagad bija, bet vēl iepriekšējo 😅...atceros visu it kā tas būtu bijis vēl vakar. (Vārdi būs mainīti😉). Tātad sākšu ar kādu 9. Jūniju, man viss bija beidzies, biju pilnīgi brīva un gatava doties neaizmirstamā piedzīvojumā...nu patiesībā visi šie piedzīvojumi ir tie kurus es ar draugiem sadarīju... mēs sētā bijām sadalījušies baros, tajā kurā es atrados, biju vienīgā meitene😅, bet tas man netraucēja un šķiet, ka citiem arī. Barā aptuveni bijām kādi četri cilvēki, citreiz pieci, bet tas viens bija galīgi nestabils, tāds neitrāls. Okej no rīta pamostos, izdaru visus sīkumus un dodos pie sava drauga (sauksim par Mareku), Mareka, viņam bija mazāks brālis, cik nu mazāks, tikai par gadu jaunāks, bet nu tāpat 😄. (Piemêram šo varam saukt par...emm..😅...Kārli😄) tātad Marekam komplektā vienmēr nāca Kārlis, manis pēc varējām bez viņa iztikt, tomēr neies taču uz liekiem asumiem uzprasīties. Tupējām uz asfalta un domājām, ko labu šodien sadarīt, garām mums nogāja cits bars, sauca spēlēt ķerītes, bet naaa pārāk karsts, kaut kā atšuvām viņus un turpinājām baudīt jūnija sauli. Kārlis ieteica pasaukt ceturto (Roberts👌), tātad ieteica pasaukt Robertu, es biju pret, jo man ar viņu bija saspīlētas attiecības. Abi ar Kārlis izstrīdējāmies un beigās viņš aizgāja līdz Robertam. Abi ar Mareku palikām un pārrunājām dzīvi, plānus utt. Es atzīšos, man Mareks mazliet patika, bet viss ar laiku 😏😄. Tā mēs nosēdējām līdz kādiem 15iem tur, beigās nonācām pie slēdziena, ka ies pavazāties pa rajonu, sacīts darīts. Piecēlāmies un lēnām devāmies uz topa pusi, tur sastapām Robertu, Kārli un to 5to (Andri). Visi parunājāmies un turpinājām ceļu kopā, nonācām pie fortiem, tur bišk parāpāmies...
Labi, ja bùs pieprasījums tad turpināśu 😉👌👌