Pamodos. Modinātājs zvana rokas stiepiena attālumā. Tas tiek izslēgts. Dodos uz virtuvi. Brokastis un dodos iziet. Vecāki aiztur. Saka, ka ārā auksts un dabūšu plaušu karsoni, ja iziešu ar vējjaku. Sākumā atrunājos sakot, ka nokavēšu uz autobusu, bet tad paklausu un aizeju rakāties pa skapi- meklēt rudens dzelteno jaku. To atrodu un dodos uz pieturu.
Ironijas pēc, autobuss vēl ir jāgaida (nevar arī teikt, ka nesalu, tā iemesla dēļ, ka bija cita jaka). Sagaidu. Iekārtojos vietā pretī durvīm otrajā autobusa pusē. Brīdi pa brīdim aizmiegu. Pienākot ielai pirms ielas, kur ir pietura, kurā kāpju ārā, es pielecu kājās, bet netieku staigāt līdz autobusa pirmajām durvīm, jo priekšā stāv cilvēki. Nu neko darīt, nākas arī izmantot otrās durvis reizi pa reizei.
Ejot uz koledžu ir ļoti drēgns un salst ciet deguns. Cik aizdomīgi ir tas, ka dienas laikā kļuva tik radikāli auksts.
Koledžā atkal nokļūstu 20 minūtes pirms pirmā pāra. Steidzos līdz nepieciešamajam stāvam (sestajam). Šodien ir tik auksts, ka pat nenovelku šalli(ar visu šalli ir vēss).
Matemātika. Zīmējam funkcijas. Jūtos pusaizmidzis. Nesanāk domāt. Funkcijas nesanāk loģiski izsecināt. Atliek censties zīmēt tā, kā ir uz ekrāna. Daudz maz viss sanāk, bet fiziski nejūtos pārāk labi.
Angļu valoda. Ne visiem ir izpildīts mājasdarbs. Visticamāk būtu to cilvēku sarakstā, ja nebūtu tad palicis nedaudz ilgāk un pajautājis pasniedzējai, par ko ir runa. Šajā pāri uzzinu, ka jāmācās dialogs no galvas( kaut kā, šo darbu man netrūka... ja ir jāiemācās 1:1, tad vairs nav tik interesanti).
Pusdienas... Dodos meklēt audzinātāju, bet neatradu. Pēdīgi dabūju dzirdēt, ka audzinātājas nav koledžā. Laiks vējā, bet ko jēdzīgu būtu darījis šajā laikā ? Nonāku trešajā stāvā. Gaidu priekšmetu, kurš vēl būs tikai 15 dažas reizes šajā semestrī un tad vairs kādu laiku(ļoti lielu laiku) nebūs. Somā ir trīs lasāmas grāmatas. Ne vienu no tām neesmu izlasījis. Divas no tām nevēlos lasīt, bet trešo neesmu iesācis. Intereses pēc sāku lasīt. Nosaukumu grāmatai vēl neesmu sapratis un dažu lapaspušu laikā esmu aptuveni izsecinājis par ko ir stāsts (tā domāju).
Saskarsme. Visu laiku šis pāris ir bijis īpašs ar to, ka nekas nopietni nopietns nav noticis, bet šodienas tēma mani aizskāra. Tēma lika man apdomāt notiekošās liekas un lika šausmīgi slikti justies pa virsu tam, ka slikti jutos(tagad teorētiski zinu, kāpēc slikti jūtos, bet tas vēl nav risinājums). Jūtos melanholiski- viss ir slikti, viss ir beidzis, laiks ir padoties un iet jūrā...
Literatūra. Pāris sākas ar to, ka saka, lai dabūjam dubultu lapu. Tiek izdalīti dzejoļi un ir jāatbild uz jautājumiem. Sākotnēji nesaprotu, kas notiek. Tad sāku pildīt. Atkal ir pārākās domas, ka saprotu un tūlīt būšu pirmais, kas nodos, bet nē... Paiet viens pāris. Paiet otrs pāris. Palieku pēdējais. Pat, ja bija kursabiedri, kuri uzskatīja, ka viņiem vajadzēs palikt pa nakti! Tik un tā paliku pēdējais. Neatkarībā no notiekošā, vienmēr pabeigšu kontroldarbus un ieskaites pēdējais...
Mana dienasgrāmata- 6.oktobris0
18
0
Tev patiks šie raksti
