http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-9-13novembris/776263">Atpakaļ|<
Kārtējo reizi varu teikt, ka vēl viena nedēļa ir pagājusi. Vai tā pagāja ātri vai lēni, ir atkarīgs no katra indivīda atsevišķi (ja vien, ar katru nākamo dienu laiks nepaliek īsāks). Personīgi nedēļa bija diezgan jautra, jo nebija informātikas nodarbību, kuras ne īpaši cienu, jo nepatīk pildīt visus tos projektus un viktorīnas. Tās vietā VISUR bija saskarsmes pāri. Tātad, saskarsmi līdz 3.kursam jau esam izņēmuši. Kas būs saskarsmes vietā ? Tikai lūdzu nesakiet, ka būs informātika !
Pirmdien modinātājam zvanot sanāca guļus palēkties, jo pavisam biju aizmirsis, ka ir tāda lieta, kā modinātājs. Par laimi ātri aptvēru, kas notiek un aizdevos izslēgt modinātāju, nevis sajuku prātā un sāku bļaut.
Sēžu virtuvē, ēdu brokastis. Līdz autobusam 30 minūtes. Brīdi vēlāk laika vairs nav. Apstākļi spiež skriet un steigties, bet galvā dejo viens jautājums:"Kur palika laiks!?"
Kad pagāja lielākā daļa pāru jeb pienāca pēdējais pāris, laiks bija sportam. Nevar teikt, ka paveicu ko dižu, bet pasniedzējs teica, ka cer, ka drīz vairs nevajadzēs atbrīvojumu no ieskaitēm, jo normatīvus izpildu pietiekami priekš sekmīga vērtējuma. Jāsaka, ka tālu nācis esmu, jo pirmajās nodarbībās (septembrī) bija tā, ka lielāko daļu ieskaišu nokārtoju uz 4 un bija viena, ko nokārtoju uz divnieku. Bet tas bija tad, tagad ir tagad un lietas kļūst spožākas.
Nākamajā dienā mostoties seja bija notirpusi. Interesanti, kā tas notika...
Ejot pa tiltu radās uzskats, ka ceļu līdz koledžai jau varu noiet ar aizvērtām acīm, bet zināmu iemeslu dēļ neuzdrīkstējos mēģināt.
Sākoties matemātikas nodarbībai cenšos izskatīties dabiski. Nebiju uz pēdējo matemātikas nodarbību un jutos diezgan nervozs par to, kas nu būs. Beigās viss noritēja bez problēmām, bet žēl, ka nebiju paņēmis lineālu (to varētu nosaukt par problēmu, bet tā daudz neko neietekmēja).
Šodien angļu valodas nodarbība sākās samērā agrāk un pat zinu, kāpēc! Sakarā ar to, ka ir saīsinātā diena, nevar atļauties nodarbību sākt vēlāk, jo laiks šodien ir dots mazāk.
Ceturtdien mosties bija visinteresantāk, jo modos nevis no modinātāja melodijas, bet no tā, ka tas nepatīkami vibrēja (mobilajiem modinātājiem visnepatīkamākā daļa ir vibrācijas skaņa...).
Tālāk brīnījos par to, ka autobuss ir tukšs. Bet ko padarīt, ārā līst, neviens nevēlas samirkt, tāpēc paliek mājās (lai gan, arī bija pēcsvētku diena...). Ejot uz koledžu samirku un sāku domāt, ka pašam arī patīk samirkt (paskaidrotu, kāpēc tādos apstākļos nācu uz mājām no iepriekšējās mācību iestādes).
Ir Ceturtdiena. Pēdējā nopietnā diena. Pēdējais nopietnais darbs šajā nedēļā tūlīt būs jāatstāsta. Angļu valodas atstāstījumam biju gatavojies mācoties tiešo runu no 1. personas, bet nonākot klases priekšā uzzināju, ka vajag stāstīt arī to no 3.personas. Varu teikt, ka bija interesanti.
Un tagad varu teikt, ka todien izdarīju ko tādu, ko nebiju darījis 100 gadus (kā teiktu saskarsmes pasniedzēja)! Jāsaka, ka attieksme pret zupām ir diezgan zema, bet ir ļoti "retas" zupas, kuras ēdu arī es. Neskatoties uz to, biju izsalcis, kas palielināja iespēju, ka beigās nopirku dienas piedāvājumu, kas tajā iekļāva zupu.
Pēdējā nedēļas dienā nolēmu aiziet pie brālēna uz tehnikumu, bet tā sanāca, ka nokļuvu "Laima" fabrikā...
