local-stats-pixel fb-conv-api

Lietuvas latvieši (85)1

175 0

emotion Lietuvas latvieši (84)

Maskavas vilciens pienāk precīzi laikā. Esmu pirmās mantu kaudzes tuvumā. Tur arī atveras viena vagona durvis. Steidzos turp, uzrādu savu braukšanas dokumentu un mani ielaiž vagonā tukšā trīsvietīgā kupejā. Tas ir tāds pat mazizmēra guļamvagons, ar šaurajām kupējām kādā biju jau braukusi.

Pagūstu tikai pacelt apakšājās guļamvietas vāku un novietot savu somu un kofeti, kad lielā steigā manā kupejā sāk lādēt iekšā kartona kārbas - tās pašas kārbas, kas bija sakrautas uz perona kaudzē. Tās liek visās brīvās vietās, arī man cieši blakus līdz griestiem un uz man pretīm esošajām guļamvietām. Uz manu jautājumu - kas notiek, kāpēc mani ieslēdz kastēs? - tikai atbild : ,, tiho, tiho''(klusu, klusu).

Neatceros, vai rakstīju, ka Rīgā daudz adīju ar Anniņas atsūtīto adāmaparātu. Linu kleitu adīšana nebija nākusi par labu manai veselībai.

Adot biju saelpojusies putekļus un iedzīvojusies astmā. Bija tā mazliet apārstēta, asas lēkmes pēdējā laikā nebija atkārtojušās, bet drošībai vienmēr bija jānēsā līdzi aerosols. Jutu, ka sākas klepus lēkme, jo kupejā labi ja palicis ne vairāk kā kubikmetrs brīvas telpas gaisam un arī tas pilns ar kartona putekļiem. Sataustu kabatā aerosolu, ieelpoju, bet jūtu, ka nav labi. Mani jaunie kupejas biedri stāv iespiedušies man blakus šaurajā spraugā un noraugās manā klepošanā. Ar mokām izlienu no kārbu spraugas un saku, lai palaiž mani ārā. Šaurības dēļ garām netiek. Viņi spiesti iziet gaitenī, lai es tieku no kupejas ārā. Tūdaļ klāt jau vagona pavadone un kategoriski vēršas pie manis, lai eju kupejā savā vietā, jo braukšanas laikā esot stingri aizliegts uzturēties gaitenī.

Tā kā vilciens jau brauca pilnā gaitā, biju pārliecināta, ka izsēdināt mani nevar, nolēmu cīnīties par savām tiesībām. Sāku izteikt savas pretenzijas - a) man ir apmaksāta biļete ar vietu kupejā, bet vietas tur nav, b) kartona kārbu putekļi man ir izsaukuši astmas lēkmi, jūtos slikti un man nepieciešama ārsta palīdzība. Mazliet pietēloju, mazliet patiešām bija satraukums un nelāga dūša. Rezultātā vagona pavadone pieņēma lēmumu, ka mani pārvietos citā kupejā. Bez savas bagāžas atteicos iet, bet mana bagāža paša apakšā. Kamēr piekļuvām pie manam mantām, klausījos kā visos locījumos krievi piesauc manu māti.

Man atslēdza pilnīgi brīvas kupejas durvis netālu no izejas. Te neviena bez manis pagaidām nebija. Iekārtojos, bija jau kļuvis labāk, bet nolēmu katram gadījumam pietēlot, ka jūtos vēl ne sevišķi labi, bet iztikšu bez ārsta. Nezinu kur tie krievi guēja, vai stāvēja starp kastēm, vai viņiem arī bija citas guļamvietas, man tas bija vienalga. Skaidrs bija viens, ka te darbojas mafija ar deficitpreču pārvadāšanu. Tas notika ar viciena pavadoņu ziņu. Cik kurš kuram maksāja, visdrīzāk vilciena pavadoņi bija tikai sīki izpildītāji, par ko piepelnījās.

Interesantākie notikumi šajā braucienā vēl priekšā.

175 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

.. un tā mēs tikām pie ārzmeju precēm emotion apbrīnoju kontrbandistu izturību.

0 0 atbildēt