http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Lietuvas-latviesi-74/775945
Jau iepriekš zināju, ka jābrauc būs noteikti caur Maskavu. Visas formalitātes ar Vācijas vēstniecību Maskavā kārtoja mūsu ĀM - saskaņoja braukšanas dienu, ilgumu, laiku un pasūtīja dzelzceļa biļetes turp - atpakaļ braucienam Maskava Hanovere un izmainīja smieklīgi maz naudas (tagad vairs precīzu summu neatceros). Biļetes izdevumus varēja apmaksāt uz vietas rubļos. Savu atvaļinājumu pieskaņoju braucienam, tas bja paredzēts 4 nedēļas. Iebraukšanas Rietumvācijā vīzu saņemt bija jāierodas Maskavā, Vācijas vēstniecībā personīgi.
Atvaļinājums man četras nedēļas, tāpēc lidz izbraukšanas dienai esmu darbā. Kādu dienu man pienāk priekšniece un saka, ka viņas kabinetā esot kāds cilvēks, ar ko man jāaprunājas. Dodos turp. Mani sagaida gados pajauns cilvēks, runā skaidrā latviešu valodā un vēlas ar mani tuvāk iepazīties, jo būšot kurators ārzemju braucienam no DD puses.
Nosauc arī savu vārdu, uzvārdu. Viņš man izstāsta visu, kas man jāievēro Vācijā. Tūdaļ pēc aizbraukšanas telefoniski pāpiesakās Padomju konsulātā Hamburgā. Tas pats jāizdara pirms atgriešanās mājās, kad būšu jau pasūtījusi dzelzceļa biļeti atpakaļceļam. Ieteica iegādāties mazu piezīmju grāmatiņu un tajā ierakstīt tikai šim braucienam nepieciešamo informāciju kā adreses, vilcienu sarakstus, telefonu nummurus. Viņš ir tas, kas iedod man padomju konsulāta telefonnummurus Hamburgā. Nedrīkstu arī nevienam stāstīt kur un par ko strādāju un kontaktēties ar savas nozares speciālistiem Vācijā.
Tas, ka man jābrauc caur Maskavu nemaz nebija tik slikti, jo nu atkrita viens lieks brauciens uz Vācijas vēstniecību Maskavā pēc vīzas.
Uz adāmaparāta esmu saadījusi dāvanas māsīcai, sapakojusi divās lielās somās visu līdzņemamo un vienā oktobra vakarā ar vilcienu dodos uz Maskavu. Ģimene mani pavada lidz vlcienam un novēl drīzu atgriešanos.
Vilciens iebrauc Maskavā no rīta, bet uz Hanoveri vilciens attiet vakarā no Varšavas dz. stacijas. Man vesela diena laika, lai aizbrauktu līdz Vācijas vēstniecībai Boļšaja Gruzinskaja ielā. Lai nebūtu jāstaipa smagās somas, vispirms dodos ar metro uz Varšavas dz. staciju, nolieku somas bagāžu glabātuvē un dodos uz vēstniecību.
Vēstniecība stingri apsargāta, jau krietnā attālumā no ieejas stāv vairāki miliči un visiem pārbauda dokumentus. Iekšā paliela dzīvā rinda pie vīzu saņemšanas lodziņa.
Pēc dažām stundām man visi dokumenti uz rokas un daudz brīva laika līdz vilcienam.
Maskavā neesmu pirmo reizi, orientējos pietiekami labi, bet pa pilsētu klaiņot nav noskaņojuma. Dienas rudenīgi īsas, tādēļ vēl pa gaismu dodos uz Varšavas dz, staciju. Toreiz sabiedriskās ēstuves un restorāni arī bija visās vietās, ieturu siltas pusdienas un pasnaužu uzgaidāmajā zālē. Somas paņemu tikai stundu pirms vilciena.
