Kā ir dzīvot Rīgā36

Teika. Lūk, šis ir rajons, kurā man nekad nav bail, ka man uzbruks, man piedraudēs ar nazi, pagrūdīs vai ko pateiks. Tur, kur es dzīvoju, ir savi plusi - ērta satiksme. Ērtāka ir tikai no centra. Virzienā uz Juglu ir neskaitāmas vietas, kur doties, kur ieiet. Ir ļoti daudz pārtikas veikalu. Diennakts aptieka, diennakts zobārstniecība. Lai aizbrauktu uz Šmerļa mežu, no Vef sākas labs veloceliņš. Teika man šķiet ērta, jo griezies kur gribi, visur būs kaut kas. Uz vienu pusi centrs (diezgan tuvu), uz citu pusi Šmerļa mežs un ezeriņi. Vēl uz citu ceļš uz Mežaparku. Kaut vai veseli divi tilti, zem kuriem brauc vilciens. Teikā ir ļoti patīkami. Mājas ir dažādas, ir dažādas vietas kur strādāt. Ir pietiekoši dzīvojamo māju ar augstajiem griestiem. Mīnuss gan tāds, ka ja dzīvo blakus Brīvības gatvei, bieži var dzirdēt braucam garām ātro palīdzību, policiju, motociklus. Tāpēc māja nodreb un kaitina dažreiz troksnis uz ielas. Ja vēl nervozitāte, šad tad ir grūtāk iemigt.

Aleksandra Čaka iela, jo nesaprotu kā lai nosauc to rajonu. Grīziņkalns, vai? Nu, tur bija jocīga sajūta. Uz centru bieži gāju ar kājām, jo nebija tālu. Toreiz aizbraukt uz Dominu arī likās, kā nokļūt civilizācijā. Sīkāk - dzīvojot augstākā stāvā, pietika skatu gan ar skaistiem saulrietiem, gan ne tik skaistu skatu. Kā tādu - pretējās mājas kaimiņš zemākā stāvā pliks krāso logus istabā. Bet bija interesanti pētīt cilvēkus uz ielām - toreiz izskatījās pēc skudriņām.

(bilde no Tallinas ielas - neatradu nevienu normālu Maskačkas bildi). Tā sauktā Maskačka. Vienmēr dzirdēti šausmu nostāsti, laikam tāpēc arī pārņem sajūta tur esot, ka ja nu kas, tad piesargies. Bieži redzu pie mājām tupētājus - urļikus. Noteikti dzīvotu tikai tādā mājā, kurai ir vismaz koda atslēga. Pirmais, kas ienāk prātā izdzirdot par šo rajonu, ir - tur visu laiku kāds kādu apzog. Vai uz ielas, vai veikalā vai ja mājā var iekļūt, vari uzskatīt, ka kādreiz arī tavs dzīvoklis var tikt mēģināt aptīrīts. Ja tev nav treniņtērps, vari pasākt domāt, ka esi zināmu tipu ienaidnieks. Vai tas tā ir? Kāds, kurš dzīvo tur, kā jums liekas?

Tirgus. Pavadot dienu tirgū, varētu būt tā, ka tu saproti kāda ir Rīga. Gan mierīga, gan grūž tev ar elkoni ribās, gan pieglaimojas, gan parāda arī to, ka dzīve nav salda. Tirgū tevi nosauks gan par gatavo skaistuli, kolīdz vērsi vaļā maku lupatas dēļ, gan pabolīsies un pateiks novākties no ceļa. Ubagotāji un sievietes ar rozēm. Gan tie, kam nav ko ēst, gan sievišķi, kas iemanījušies notirgot rozes pa lēto. Centrā šad tad redzu, parasti jaunu, sievieti, kas dod cilvēkam rozi, ja tas iedos nedaudz naudas (tik cik pats uzskata par labu esam iedot). Kā man liekas, kas tur īsti notiek? Traka bāba bez kauna vakar kapos ir nolasījusi puķes un izdāļā tās cilvēkiem par pusvelti. Vecmamma arī zina šādus gadījumus. Patiesību par šo nezinu, bet neiesaku ņemt, jo neviens normāls cilvēks nestāvēs ar rožu vīkšķi tuneļa vidū. Ņemot vērā kaut vai to, ka kātiņi ir apkaltuši.. Bet veikalā vai tirgus stendā rozes stāv ūdenī, lai būtu svaigākas. 

Jā. Tirgū esmu retāk nekā gribētos, bet galvenais mērķis man tur atgriezties ir tikai viens. Pēc kalmju saknēm. Ja tas asinszāļu, sunīšu, irbeņu stendiņš pazustu, es laikam sajuktu prātā.. Nevaru dzīvot bez kalmēm. Kolīdz parādās, pērku trīs pakas nākotnei uz priekšu. Nu jā, tāds nu bija mans apskats par dažām vietām, kur ir vairāk būts :)