local-stats-pixel fb-conv-api

Graizīšanās14

41 0

Sveiki visiem te atkal es Monta.Šajā rakstā es vēlētos parunāt par tādu tēmu kā graizīšanās.Tātad nu jau oktobrī būs jau apaļi 3 gadi kad es daru sev pāri jeb graizu savas mazās skaistās rociņas.Izklausās slimi vai ne?Ir jau arī.Vēlos kādam izstāstīt par šo lietu nopietno pusi.Jo graizīšanās tās nav spēlītes jo tu darot sev pāri spēlējies ar savu dzīvību.Tā visamaz agrāk man teica tētis kad viņam vēl rūpēja tas ko es ar sevi dariju.Tagat viņam ir dziļi pie vienas vietas ko es ar sevi dari.Iemesls kāpēc es tā dariju bija vienaudžu pazemojums pret mani.Skolā visi smējās par mani un par to ka biju nedaudz savādāka nekā citi bērni.Es daudz naktīs raudāju un centos sevi mierināt.Bet viss bija pa velti.

Es cīnijos pati ar sevi.Pirmo reizi es sagriezu roku 15 oktobrī 2015 gadā.Ja godīgi es pat acoros kāpēc es to izdariju.Tātad es sagriezu roku naktī jo pirms tam biju sastrīdējusies ar savu tēvu kurš aizliedza man palikt pa nakti pie labākās draudzenes.Es sāku krist histērijā un saplēsu skuvekli izņēmu asmenīti un sāku griezt rokas.No sākuma tās bija mazas švīciņas kuras ar katru reizi kļuva dziļākas.Bet man ir jautājums ja pašnāvības mēģinājums ir sauciens pēc palīdzības kas tad ir tas ko es dariju?Pīkstiens pēc palīdzības?Šņuksts?Es pati to nesapratu.

No sākuma es ļoti cītīgi slēpu savas rētas.Nēsāju džemperus ar garām rokām bet tad pienāca mana liktenīgā sporta stunda kad man lika novilkt džemperi un atstāja mani Īsā T krekliņā kurš parādija visiem manas rētas.Klasesbiedri sāka mani tādēļ apsmiet un es biju izstumtā jo biju depresiķe un stulba graizītāja.Tāds bija mans liktenis bet kā man viena draudzene teica savu likteni vienmēr var manīt ir jābūt tikai gribasspēkam...

41 0 14 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 14

0/2000

Neko daudz par graizīšanu nezinu, iespējams var palīdzēt centieni pievērsties kaut kam citam, tā vietā, lai darītu sev sāpes - pacensties tā vietā ko uzzīmēt vai uzrakstīt kādu stāstu(izdomātu). Ja spēsi iemācīties sevi nodarbināt citādā viedā, nevis graizoties, tad ar saviem darbiem tā vietā spēsi sniegt citiem prieku un atbalstu.

Es kādu laiciņu atpakaļ sāku rakstīt stāstus, pasakas, ielikšu tiešsaites uz diviem no pirmajiem:

Ikars #1

Laika smarža

6 0 atbildēt

emotion nevajag tā ar savu dzīvību spēlēties...

6 0 atbildēt

Nomaini skolu, tad tā vairs nebūs problēma. Bet ja nopietni, joki mazi, beidz

6 0 atbildēt

Ak, Dievs, lūdzu to vairs nedari emotion 

Tu tiešām riskē ar savu dzīvību emotion

5 0 atbildēt

Tas var būt arī nāvējoši.emotion

5 0 atbildēt

klausi Strāvoni emotion

4 0 atbildēt

Negraizi sevi vairs.

Būtu bēdīgi, ja kaut kas noietu greizi.

4 0 atbildēt

Nu žēluma gals lasot ko tādu! Saņemies un izlauzies no šīs drūmās čaulas! Dzīve nav tik drūma kā liekas! Paskaties uz to caur citu prizmu! Strāvonis saka pareizi! Ieklausies!!!

3 0 atbildēt

Nepazemo sevi citu del. Apkartejie naks un ies, bet ar sevi japaliek visu muzu.

3 0 atbildēt
Man ir tieši tāpat. Tikai mani pazemo arī skolotāji, īpaši skolas direktore(jo viņa ir galīgi nojūgusies), netikai klasesbiedri.
2 0 atbildēt

Atceries, ka savādos apsmej tikai tagad, šim posmam ir jāiziet cauri ar sakostiem zobiem attīstot savas spēcīgās puses.

Labs piemērs mans klasesbiedrs, kurš tagad braukā apkārt pa pasauli taisīdams trases un esot Latvijā dzīvo vecrīgā 3 istabu dzīvoklī, vienīgā lieta, kas viņu intresēja skolā, ja neskaita metaliski gotisku ģērbšanos.

2 0 atbildēt