Sveicināti spočuki . (Spocēni , hiiih . 
)
Nolēmu uztaisīt otro - p a k u - ar skumjiem stāstiem .
Ceru , ka patiks ! Varbūt būs jav kaut kur lasīti , bet tik un tā ;D
____________________________________________________________________
Četri skumji stāsti 2 .9
53
0
15 gadīgais puisis iekāpa autobusā. Viņš bija laimīgs,jo autobusā neviena nebija un viņš varēja sēdēt kur vien vēlas. Viņ apsēdēs pie loga pašās beigās,jo viņam vajadzēja braukt līdz galapunktam. Autobuss uzsāka savu braucienu un jau pēc kādām 20 minūtēm autobuss bija pilns ar cilvēkiem. Bet puisis mierīgi sēdēja un klausijās mūziku,skatoties pa logu. Pēkši,kāda vecāka kundze viņam uzsita pa plecu un teica: "Kauna Jums vispār nav,es Jūsu gados devu vietu kur sēdēt vecākiem cilvēkiem,bet Jūs..." ,iejaucās vēl viena sieviete "nu i jaunietis,sēž laimīgs,vesel cilvēks,bet vecai,slimai sievietei jāstāv kājās". Jau pēc burtiski divām minūtēm viņam uzbruka viss autobuss ar pārmetumiem. Puisis neizturēja spiedienu un pateica "labi,es piecelšos,bet apsēsties šajā vietā uzdrošināties tas,kuram nebūs kauns par saviem vārdiem". Protams,visiem viņa vārdi izraisija šoku un viņam pārmest viņi nepārtrauca.
Pēc brīža puisi sāka kaut ko zem sēdekļa pie kājām meklēt,lūk,jau parādijās viens gals un pēc brīža arī otrs,puisis piecēlās kājās atspiedies pret kruķiem. Visi apklusa no šoka. Neviens nevarēja padomāt,neviens arī nemaz negribēja domāt,ka kaut kas tāds ir iespējams...tikai tad viņi saprata,ko viņi darija visu šo laiku....bet vecā sieviete,
atlikušo ceļu visu nervozi turpināja stāvēt kājās un tikai tad viņa saprata,kāpēc viņš viņai nepievērsa uzmanību.
Līdz pat autobusa galapunktam,kad viņam bija jākāpj laukā,autobusā valdija pilnīgs kapu klusums. Puisis atlikušo ceļu arī stāvēja uz kruķiem,kaut gan viņam bija grūti,bet viņs turpināja to darīt ,jo viņam deva spēku tas,ka visu atlikušo ceļu,viņa vieta bija tukša.
Kamēr vīrietis pulēja savu mašīnu, viņa 4 gadus vecais dēls paņēma akmeni un ievilka švīkas mašīnas sānā. Dusmās vīrietis paņēma dēlēna roku un sita pa to vairākas reizes, neaptverot, ka sit ar uzgriežņa atslēgu.
Slimnīcā zēnam nācās zaudēt pirkstus, sakarā ar neskaitāmajiem lūzumiem.
Kad bērns ieraudzīja savu tēvu, ar sāpju pilnām acīm viņš jautāja: “Tēt, kad mani pirkstiņi ataugs?”
Vīrietis bija tik sāpināts, ka nespēja parunāt. Viņš aizgāja atpakaļ uz savu mašīnu un nikni to spārdīja vairākas reizes. Sašutis pats par savu rīcību…, sēžot mašīnā viņš skatījās uz ievilktajām švīkām. Dēlēns bija uzrakstījis: “Mīlu tevi tēti!”
Nākošajā dienā vīrietis izdarīja pašnāvību.”
Dusmām un Mīlestībai nav ierobežojumu. Izvēlies pēdējo, lai iegūtu skaistu, mīļu dzīvi, un atceries šo: Lietas ir, lai tās lietotu un cilvēki, lai tos mīlētu. Šodienas pasaules problēma ir, ka cilvēki tiek lietoti un lietas mīlētas.
16 gadīgs zēns jautā savam tētim:
- Tēt, ko tu man dāvināsi uz manu 18 dzimšanas dienu?
- Dēliņ , līdz tam vēl ir jānodzīvo .
Pēc gda zēns vēlreiz jautā to pašu jautājumu savam tētim:
- Nu, tad ko tu man dāvināsi uz manas 18 dzimšanas dienas?
- Vēl vesels gads.
Tieši pirms zēna 18 dzimšanas dienas, viņam palika slikti, un viņu aizveda uz slimnīcu. Tur tēvam pateica, ka viņa dēlam ir ļoti lielas problēmas ar sirdi, ja neuzstaisīs operāciju un nepārstādīs sirdi, viņš nomirs šonakt. Tēvs nezināja kā to pateikt savam dēlam, tāpēc viņš vienkārši iegāja palātā un klusumā apsēdās pie dēla gultas. Zēns ar smaidu uz sejas jautāja:
- Nu, vai tu jau izdomāji ko man dāvināsi? Man rīt ir dzimšanas diena.
Ar asarām acīs tēvs atbildēja:
- Jā, es atceros, un jau izdomāju, ko dāvināšu tev.
Zēns saprata, ka kaut kas ir noticis, tāpēc viņš jautāja:
- Tēt, vai ārsts teica ka es mirstu?
Tēva sirds bij salauzta, viņš nevarēja pateikt viņam taisnību, tāpēc sameloja:
- Nē, viss būs labi, es raudu no laimes, jo tev viss ir kārtībā, tev vienkārši vajag drusku atpūsties.
Tēvs pasmaidīja ar asarām acīs, un izgāja no palātas. Nākamajā rītā, zēns atvēra acis. Viņš vēl joprojām gulēja savā palātā, bet jutās daudz reiz labāk. Viņam pie rokas stāvēja aploksne. Zēns viņu lēnām atvēra un sāka lasīt: "Sveiks dēliņ, ja tu lasi šo vēstuli, tas nozīmē ka operācija bija veiksmīga. Atceries, tu man jautāji, ko es tev uzdāvināšu uz dzimšanas dienas? Nu tad lūk, es tev uzdāvināju sirdi. Neskumsti un nevaino sevi, tā bija mana izvēle. Es, protams, neredzēšu kā tu apprecēsies, kā piedzims un izaugs mani mazbērni, neredzēšu tavu mammu, bet tomēr es būšu laimīgs, jo tu to redzēsi manā vietā. Es tevi ļoti mīlu, tavs tētis."
Puisis: Sveika Mīļā .Mums vajag parunāt!!
Meitene: Ka Tu to doma??
Puisis: Kaut kas ir noticis…
Meitene: Kas? Kas pa lietu? Tas ir kaut kas slikts?
Puisis: Es negribu tevi sapinat…
Meitene: (doma) ak Dievs,es ceru,ka viņš mani negrib pamest, es viņu loti mīlu…
Puisis: Vai Tu klausies??
Meitene: Ja,es klausos,kas ir tik svarīgs sakāms?
Puisis: Es nezinu vai spēšu to pateikt…
Meitene: Ludzu saki, kas par lietu..
Puisis: Man jābrauc prom!!
Meitene: Par ko Tu runa? Nepamet mani,es milu Tevi…
Puisis: Tas nav tā, es vienkārši parceļos tālu prom…
Meitene: Kapec? Tava ģimene dzīvo šeit!!
Puisis: Mans tetis mani suta uz citu skolu…
Meitene: Es nespēju tam noticēt..
*Tetis pacel otru klausuli: „Ko es tev teicu Samanta par ilgu runašanu ar zeniem? Liec nost to sasodito klausuli!”
Puisis: Wow, Tavs tētis izklausās tiešam nikns!!
Meitene: Tu jau zini, vinš tads paliek, bet tapat - es negribu,lai tu brauc prom..
Puisis: Vai tu brauksi man lidzi?
Meitene: Milais, Tu zini, ka es daritu visu tevis del, bet es nevaru… Tu zini, kas bus ja došos tev lidzi… Mans tevs mani nogalinas…
Puisis: (bidigi) ir jau labi, saprotu…laikam…
Meitene: Es nespeju noticet tam, kas notiek…
Puisis: Man tev kaut kas jaiedod pirms es aizbraucu, es lidoju ar reisu 1-80 no paša rita, tapec man tevi jaredz tagad…
Meitene: Labi, es izlavišos…tiekamies parka!!
Puisis: Ok, pec 20 min tiekamies tur...
*Vini satiekas centralparka, apskauj viens otru un vinš iedod vestuli…..
Puisis: Luk, šis ir tev..man jaiet…
Meitene: (sak raudat….)
Puisis: Neraudi mila, es tevi loti milu, bet man laiks iet…
Meitene: (sak iet prom….)
*Abi aiziet pa majam un meitene sak lasit vestuli,ko vinš iedevis…
Tur rakstits……
„Samanta, Tu jau zini,ka es braucu prom….Es zinu, ka šadi labak varešu paskaidrot notiekošo un visu patiesibu..Es tevi nekad neesmu milejis, es tevi tik loti ienistu….Tu esi stulba…nekad to neaizmirsti…nekad nesmu par tevim rupejies…neesi bijusi man svariga…nekad neesmu gribejis ar tevi runat ilgi…Nedomaju, ka kadu varešu ta ienist ka tevi…man tu nekad nepietruksi…..Stulba, tu droši vien paturesi šo vestuli, jo tas ir pedejais, ko tev esmu devis…Ienistu tevi loti…’’
Kristians
*Samanta sak raudat…Iemet vestuli miskaste un raud stundam…
Paiet dienas, vina ir bediga, depresija, un jutas vientula… Zvana telefons….
Puisis: Ka tu juties?
Meitene: Es neticu tam, kas notika, es domaju, ka tu mani mili...
Puisis: Aa,par to…Kristians man atstaja zinu, lai tev pasaku, lai paskaties metela kabata…
*Vina atrod mazu papira gabalinu, kura teikts:
„Mila, ceru ka tu šo lasi pirms vestules, Es domaju ka tavs tevs varetu to izlasit tapec aizstaju dažus vardus, Tie bija domati šadi-
ienist = mil, nekad = vienmer, stulba = mana mila…
Ceru, ka saprati tagad visu pareizi, jo milu tevi no visas sirds...Kristians...
Meitene: Ak Dievs, vinš tomer mani mil, vinš to bus ielicis mana kabata kad samiloja mani..
*Samanta iesledz Tv „Reiss 1-80 ir avarejis, tiek mekleti izdzivojušie...ši ir tragedija kas netiks aizmirsta...tikušas atrastas jau 47 jauniešu mirstigas atliekas...
Vina izsledz TV, un nevienam nemanot klusinam ieslid sava istaba...No rita vecaki vinu atrod mirušu...
Pašnaviba...Vina nebija spejusi iedomaties dzivi bez vina...
*Automatiskais atbildetajs iepikstas..."Sveika! Es tomer neaizbraucu, vienkarši loti velejos tevi vel pedejo reizi satikt...Esmu dzivs, ceru ka neesi parak noraizejusies...Piezvani, kad vari..."
Žel,bet Samanta jau bija vinsaule...
Puisis to uzzinajis nekur neaizbrauca...Un izdarija to pašu ko vina...Pašnavibu...Miers...Klusums...Bet tur vinsaule...Atkal abi kopa...Un nu uz mužiem...
Meitene: Ka Tu to doma??
Puisis: Kaut kas ir noticis…
Meitene: Kas? Kas pa lietu? Tas ir kaut kas slikts?
Puisis: Es negribu tevi sapinat…
Meitene: (doma) ak Dievs,es ceru,ka viņš mani negrib pamest, es viņu loti mīlu…
Puisis: Vai Tu klausies??
Meitene: Ja,es klausos,kas ir tik svarīgs sakāms?
Puisis: Es nezinu vai spēšu to pateikt…
Meitene: Ludzu saki, kas par lietu..
Puisis: Man jābrauc prom!!
Meitene: Par ko Tu runa? Nepamet mani,es milu Tevi…
Puisis: Tas nav tā, es vienkārši parceļos tālu prom…
Meitene: Kapec? Tava ģimene dzīvo šeit!!
Puisis: Mans tetis mani suta uz citu skolu…
Meitene: Es nespēju tam noticēt..
*Tetis pacel otru klausuli: „Ko es tev teicu Samanta par ilgu runašanu ar zeniem? Liec nost to sasodito klausuli!”
Puisis: Wow, Tavs tētis izklausās tiešam nikns!!
Meitene: Tu jau zini, vinš tads paliek, bet tapat - es negribu,lai tu brauc prom..
Puisis: Vai tu brauksi man lidzi?
Meitene: Milais, Tu zini, ka es daritu visu tevis del, bet es nevaru… Tu zini, kas bus ja došos tev lidzi… Mans tevs mani nogalinas…
Puisis: (bidigi) ir jau labi, saprotu…laikam…
Meitene: Es nespeju noticet tam, kas notiek…
Puisis: Man tev kaut kas jaiedod pirms es aizbraucu, es lidoju ar reisu 1-80 no paša rita, tapec man tevi jaredz tagad…
Meitene: Labi, es izlavišos…tiekamies parka!!
Puisis: Ok, pec 20 min tiekamies tur...
*Vini satiekas centralparka, apskauj viens otru un vinš iedod vestuli…..
Puisis: Luk, šis ir tev..man jaiet…
Meitene: (sak raudat….)
Puisis: Neraudi mila, es tevi loti milu, bet man laiks iet…
Meitene: (sak iet prom….)
*Abi aiziet pa majam un meitene sak lasit vestuli,ko vinš iedevis…
Tur rakstits……
„Samanta, Tu jau zini,ka es braucu prom….Es zinu, ka šadi labak varešu paskaidrot notiekošo un visu patiesibu..Es tevi nekad neesmu milejis, es tevi tik loti ienistu….Tu esi stulba…nekad to neaizmirsti…nekad nesmu par tevim rupejies…neesi bijusi man svariga…nekad neesmu gribejis ar tevi runat ilgi…Nedomaju, ka kadu varešu ta ienist ka tevi…man tu nekad nepietruksi…..Stulba, tu droši vien paturesi šo vestuli, jo tas ir pedejais, ko tev esmu devis…Ienistu tevi loti…’’
Kristians
*Samanta sak raudat…Iemet vestuli miskaste un raud stundam…
Paiet dienas, vina ir bediga, depresija, un jutas vientula… Zvana telefons….
Puisis: Ka tu juties?
Meitene: Es neticu tam, kas notika, es domaju, ka tu mani mili...
Puisis: Aa,par to…Kristians man atstaja zinu, lai tev pasaku, lai paskaties metela kabata…
*Vina atrod mazu papira gabalinu, kura teikts:
„Mila, ceru ka tu šo lasi pirms vestules, Es domaju ka tavs tevs varetu to izlasit tapec aizstaju dažus vardus, Tie bija domati šadi-
ienist = mil, nekad = vienmer, stulba = mana mila…
Ceru, ka saprati tagad visu pareizi, jo milu tevi no visas sirds...Kristians...
Meitene: Ak Dievs, vinš tomer mani mil, vinš to bus ielicis mana kabata kad samiloja mani..
*Samanta iesledz Tv „Reiss 1-80 ir avarejis, tiek mekleti izdzivojušie...ši ir tragedija kas netiks aizmirsta...tikušas atrastas jau 47 jauniešu mirstigas atliekas...
Vina izsledz TV, un nevienam nemanot klusinam ieslid sava istaba...No rita vecaki vinu atrod mirušu...
Pašnaviba...Vina nebija spejusi iedomaties dzivi bez vina...
*Automatiskais atbildetajs iepikstas..."Sveika! Es tomer neaizbraucu, vienkarši loti velejos tevi vel pedejo reizi satikt...Esmu dzivs, ceru ka neesi parak noraizejusies...Piezvani, kad vari..."
Žel,bet Samanta jau bija vinsaule...
Puisis to uzzinajis nekur neaizbrauca...Un izdarija to pašu ko vina...Pašnavibu...Miers...Klusums...Bet tur vinsaule...Atkal abi kopa...Un nu uz mužiem...
Tev patiks šie raksti
