Sākšu ar to, ka šis ir mans pirmais raksts šajā portālā, bet ceru, ka ne pēdējais.
Šodien netīšām iesāku skatīties ASV viceprezidenta uzrunu mums un mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Nolēmu, ka vēlos padalīties ar savām pārdomām lielākai auditorijai. ASV viceprezidenta vizīte sakrīt ar mums tik ļoti nozīmīgo Baltijas ceļa gadadienu, tādēļ savā stāstā vēlējos parunāt par šiem abiem notikumiem.
Baltijas ceļš bija, kas vairāk par vienkāršu rokās sadošanās akciju. Tas bija mūsu zemju fenomens, kas pārsteidza pasauli. Pats gan neesmu pārliecināts, vai man ir tiesības, ko teikt par Baltijas ceļu, jo es tad vēl nebiju dzimis. Bet izdzirdot vārdu salikumu - Baltijas ceļš - parādas intuitīva patriotisma sajūta. Varu tikai iedomāties, ko juta tie cilvēki, kas sadevušies rokās savienoja Viļņu ar Tallinu.
Šodien iesāku klausīties Džo Baidena uzrunu. Uzrunā daudz tiek teikts cik stipri mēs esam, cik vareni mēs esam un cik daudz esam sasnieguši uzbūvējot demokrātisku valsti. Protams ir patīkami dzirdēt labus un atzinīgus vārdus par sevi. Bet vai tiešām mēs esam sasnieguši to, ko vēlamies? Neatkarība - tas bija mūsu vēsturiskais sapnis, kurš piepildījās. Bet vai mēs gadījumā vēl aizvien nesapņojam?
Uzruna tiek raidīta no "Gaismas pils", kuru Baidens nosauca par modernu vēstures simbolu. Izdzirdot to, radās sajūta, ka no ārpuses mēs izskatāmies pavisam savādāk. "Gaismas pils" daudzu cilvēku acīs ir nekas vairāk, kā piemineklis varas kāriem politiķiem, korupcijas simbols, trekno gadu dzīru palieka. Skumji, bet tā tas ir. Tikai retajam "Gaismas pils" ir valsts attīstības, nākotnes simbols. Kuriem ir taisnība? ... visiem.
Mēs vēl aizvien stāvam Baltijas ceļā un neejam uz priekšu. Mēs savu neatkarību panācām ar gribasspēku un parādījām pasaulei, ka mēs varam visu. Nepamet sajūta, ka mēs kavējamies vēsturē un priecājamies par to, ko panācām, tajā pašā laikā, nedomājam par nākotni.
Laiks ir iet uz priekšu, katram pašam domāt, kā piedalīties valsts veidošanā. Katrs mēs pats nosakām, kā dzīvot. Nav tādu cilvēku, kuri nespēj neko mainīt. Katrā no mums ir spēks un liekot to kopā, mēs esam kaut kas grandiozs. Pietiek dzīvot vēsturē, ir jāskatās nākotnē! Mēs, tikai un vienīgi mēs veidojam valsti! Kāds teiks, ka politiķi veido valsti... nē, tā nav. Mēs viņus esam tur iecēluši, mēs par to esam atbildīgi un tikai mēs varam mainīt to, kas ar mums notiek. Spēks ir tautā, vienotā tautā!
Ir pienācis laiks pacelt galvu un cīnīties par to, lai Latvija atkal pārsteigtu pasauli ... ar izaugsmi, attīstību un lepniem, savu zemi mīlošiem cilvēkiem...
Kopā mēs to varam!
Nobeigumā - Atmostas Baltija!
