Visa laba Jāņu zāle3

Lielā purķene - aug purvos un ir izmantojama pret aizcietējumiem.

Gribuzvaniņi - šo vainadziņā iepina meitas, kas dikti gribēja Jāņos meklēt papardes ziedu.

Ezera kniebējs - asa zāle, kas izraisa kniebjošas sajūtas peldoties, ja tai pieskaras.

Grāvmalas čučenītes - bīstamas, ja tajās sapinas kājas. Tad nakti jāguļ grāvī.

Piecsievu pačolene - to lēni sūkājot, var dabūt nākotni redzēt.

Lielais blatvānis - nostādināts degvīnā stiprina biznesa sakarus.

Trīsgraudu polšgrietiņa - vadātājzāle, ja to izdodas atrast, tad ceļš uz mājām tiek aizmirsts.

Filfiņķērpis - ja šī auga sakni sakož starp priekšējiem zobiem un vienlaicīgi veic ausu ļipiņu apļveida masāžu, var radīt neticami muļķīgu skatu, kas iepriecina ikvienu Jāņabērnu.

Ja pārmērīgi saostās drudžapuķes, var aizmirst reizrēķinu uz visiem laikiem.

Jāņu naktī jādodas uz tuvāko dīķi un jāplūc brūnās vāvervāles [tikai jāuzmanās, lai nesajauktu tās ar vilkvālēm, kas ir nedaudz druknākas par vāvervālēm]. Kad tās ir saplūktas, no tām jāizveido kvadrātveida paklājs un jāstāv uz tā 1 stundu. Tādējādi tiks nostiprināta zarnu trakta darbība, kas ir īpaši svarīgi liela daudzuma šašlika apēšanai un alus dzeršanai.

Cannabis Janensis jeb Jāņu kaņepe atņem prātu kā ar putekļu sūcēju.

Baltā zirgpirdene - pirms gulētiešanas piebāžot ar to pilnas nāsis, krākšana pazudīs kā nebijusi.

Ja Jāņu rītā daudzbērnu māte paberzē savas krūtis ar Krūšpieneni, tad visu nākamo gadu tai veiksies makšķerēšanā.

Naksnīgais azverīns - to plūc vakarā un aizliek aiz auss, kad dodas pie miera. Gultā būsiet kā dzīvnieks.

Spalvainais mazgodis - iedrošina iet uz dažādām sētām un visur justies kā savējam.

Mazbišķis - labāk šādu puķi iepīt vainagos viesiem, jo tad tie tikai no visa cienasta pa druskai tik pagaršos un arī dzert tie daudz negribēs. Pārsvarā izmanto svara vērotāji.

Murgrietiņa - nedaudz haluciogēna puķe, pēc 5. kausa varētu sākt rādīties murgi, pat esot nomodā.

Padibene - ļoti jauka jāņu zāle, uz karas ērti var apsēsties un nav jābaidās, ka salīdīs dibenā skudras vai citi nešķīsti radījumi, jo tā atbaida kukaiņus un vispār ir no plastmasas.

Kaķvaimanu novārījums palīdzot pret klepu un lāstiem, bet, kad Laimonis karstā ūdenī patur savas pēdas, tad sanāk labs rūsas noņēmējs.

Kad 2 dienas pirms Jāņiem meita saplūc biešpuķes un patur tās nakti zem spilvena, bet pa dienu ar to pušķi iet staigāt tautās, tad viņa vai nu atradīs līgavaini, vai nu atrausies no policistiem...

Labākās Jāņuzāles ir aspirīns nākamajā rītā.

Petardes zieds - kas to atrod, tam Vecgada vakarā visus salūtus būs redzēs, ko vien ievēlesies.

Cīruļ-kaz-mutītes zelēšana dod labu balsi uz līgošanu un garantē vaisla āža cienīgu sniegumu papardēs.

Diktais trakums - šito zāli iedzerot, saimnieks var iet viens pats uz kūti un ar plikām rokām vērsi nožņaugt. Ja saimniece, tad tai aug ūsas arī var iet vērsi žņaugt.

Meža dampītis- pūpēdim līdzīga sēne. Dikti laba dzeršanai tieši pasta darbiniecēm. Markas laizot, siekalu netrūkst....

Tapas puķe - izaug šāvienveidīgi Jāņu naktī. Tāpēc tad jāvairās gulēt ar muti pret zemi.

Jāņu kazenājs - ar to rotājies Jānis droši var dzert no peļķes un par kazlēnu nepārvērtīsies.

Biezā matuzāle - staigājot ar šīs zāles vaiangu, ātrāk ataug Jāņu naktī nosvilušie mati.

Ciankālis - ārkārtīgi uzlabo gremošanu zupās un sautējumos.

Tuņķu paķertiņš - ielaizīts saulrieta laikā, dzidrina acu lēcas.

Špagata sakne - to vajag izturēt uzlējumā un pēc tam dzert pa ēdamkarotei, tad uzlabojas lokanība un spējas rītos iekļūt sabiedriskajā transportā.

Pudviķu ķirbenis - izgrebts un nēsāts galvā palīdz atcerēties visus banku un interneta kodus un paroles.

Nemosta zāle - palīdz no rītiem ilgāk pagulēt