Par Senlatviešu jāņu svinēšanas tradīcijām (īsumā) Protams ir vēl daudz jo daudz lietas šeit ir nedaudz arī no vēstures novērtē!!

12gadsimtā vācu krustnešiem... Autors: UnDeRgRoUnD Līgo svētku vēsture
1. 12.gadsimtā, vācu krustnešiem nonākot Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.
Jāņus var uzskatīt par... Autors: UnDeRgRoUnD Līgo svētku vēsture
2. Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem, kurus mūsu valstī oficiāli svin 23.jūnijā (Līgo diena jeb Jāņu vakars) un 24.jūnijā (Jāņu diena). Mūsdienās paralēli Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgo svētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars. Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas mūsu senču tradīcijas. Svētku pamatā bija pagāniskas tradīcijas, saistītas ar zemkopību, zemes auglības, saules un falla kultu.
Jāņu gaismā pabijušie... Autors: UnDeRgRoUnD Līgo svētku vēsture
3. Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai „saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā”, tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.
Kā dziesmā teikts visa laba... Autors: UnDeRgRoUnD Līgo svētku vēsture
4. Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.
Dziedāšanu Jāņos sauc par... Autors: UnDeRgRoUnD Līgo svētku vēsture
5. Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu. Līgošanu katrā mājā mēdz iesākt, kad vakariņas paēstas. Līgot turpina visu cauru nakti līdz saules lēktam vai nu pie Jāņu uguns, vai arī līgotāji iet no mājas uz māju. Jāņa bērni katrās mājās ir gaidīti viesi, jo viņu ierašanās simbolizē saticību un pārticību. Tāpat pie Jāņu uguns, kā arī pa mājām līgojot, Jāņa bērni cits citu apdzied, šādu apdziedāšanos Jāņos sauc par aplīgošanu. Vārds „līgo” līvu valodā nozīmē „lai top”.
Burvestību noslēpumu un... Autors: UnDeRgRoUnD Līgo svētku vēsture
6. Burvestību, noslēpumu un mīlestības aicinājumu pilnā Jāņu nakts ir īstā reize nākotnes zīlēšanai. Īpaša ir mīlestības maģija, kas saistīta galvenokārt ar precībām. Turpmāko likteni precību sakarā var pareģot gan pēc Jāņu nakts sapņiem, gan vainaga, gan ezera ūdens, piemēram, Jāņu naktī meitām jāskatās ezerā, tad tā ūdenī redz precinieku nākam. Vēl parastāks nākotnes zīlēšanas veids ir vainagu mešana ozolā – cik reižu vainags nokrīt, tik gadu vēl jāgaida uz precinieku. Un, protams, šajā maģiskajā naktī zelta ziediem uzzied paparde.