Pa ozollapai katram spokucim!
Kā parasti, eZZiiC visu novilka līdz pēdējam brīdim.
Doma apsveikt kollegas vērpās, tinās, spīdinājās un jandalējās jau pasen, bet izkristalizējās tikai vakarvakarā. Iegādāto mantu eZZiiC draiskā solī nogādāja līdz mājām, iedeva paostīt Deinei, kura nicinoši nošķaudījās. Neko citu arī negaidot, eZZiiC nolika visu uz galda un sāka blenzt kā auns uz jauniem vārtiem. Neko darīt, kaut kas bija jāsadomā, un eZZiiC, paņēmis vienu alu (nu tak jau Līgo priekškar... tfu!, priekšvakars!), sāka veidot vienkāršas divrindes par tēmu...
Kā izdevās, spriest jums, mīļie spocēni!
P.S. Jāpiebilst, ka kollegas bija stāvā sajūsmā. Khm, nu jā, vēl arī zacenīte, bet par to nākamreiz