Saskāros ar interesantu lietu , kārtējo reizi apstiprinājās teiciens-‘’latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis’’.
Satiku paziņu un sākām runāt par darbu , džeks ieminējās , ka viņu kolektīvs vienkārši ēd ārā , jo viņš ir viens no labākajiem darbiniekiem , saņem lielāko algu un ,protams, citiem skauž, tāpēc pret viņu tiek lietots psiholoģiskais terors. Pēc viņa stāstītā secinu, ka ja ko teiks pretī vai lieki sprēgās –dabūs pa purnu vienkārši un vienīgā izeja ir vai nu gaidīt kamēr tos parējos atlaidīs, dēļ kārtējās štatu samazināšanas vai nu aiziet pašam. Kā jau parasti latviešu kolektīvos visi tiek aprunāti aiz muguras un sejā tiek tikai pateikts kāds uzdirsiens, jo vairāk kā jau parasti izglītības līmenis neļauj izpausties.
Pēc viņa stāsta sāku aizdomāties vai tiešām tā ir? Un nonācu pie secinājuma, ka laikam jau viņam ir taisnība, taču man nav ar ko salīdzināt, jo pārsvarā strādāju jauktajos kolektīvos ar krievvalodīgo īpatsvaru, precīzāk no 100 cilvēkiem 10 labākajā gadījumā runā latviski un 7 ir latvieši , bet nav runa par to, bet gan par to ,ka varu mierīgi braukt ar muti kā gribu un ,lai kā es kādam nepatiktu, neviens nekad ,septiņu gadu laikā , nav mēģinājis ko panākt kādu fiziski ietekmējot, kaut gan ar ntajām augstākajām izglītībām neviens nevar lepoties, labākajā gadījumā ar pamatskolas diplomu. Tad kas ir tas ,kas citām tautām liek izturēties pret otru kaut ar nelielu cieņu, bet mums galvenais ir otru pazemot un likt justies pazemotam un pašiem vienmēr domāt, ka esam tie labākie? Laikam jau tā mentalitāte pietiekami atšķirās , lai cienītu savus darba kolēģus, jo viņi ir tādi paši cilvēki kā jūs un katram gadās, ka uznāk melnie.
Un nevajag mēģināt visur izbraukt uz to ,ka domājat, ka esat labākie, arī citi ir cilvēki......
, shtias bus jaiegaume un janoliek ieroču arsenālā. 
