Pirms divām dienām draugiem.lv domubiedru grupā Latvieši parādījās šis aicinājums. Nospriedu, ka derētu publicēt arī šeit.
Pieliku arī pa kādai varbūt mazāk redzētai bildei.
---
"Latvijas pirmās brīvvalsts laikā esot bijusi tradīcija: vīrieši, ejot gar Brīvības pieminekli, noņēma cepures. Vēlāk, pirmajos okupācijas gados daudzi, pat ļoti cienījama vecuma kungi, pat visaukstākajas ziemās, zinot, ka būs jāiet gar pieminekli, savas cepures vienkārši atstāja mājas un gāja kailām galvām, jai kāds viņus „nesaprastu preizi”. Ar laiku šī tradīcija piemirsās. Šodien tā praktiski izzudusi pavisam, kaut arī vairs ne no kā nevajadzētu baidīties, ja nu vienīgi no laika biedru izsmiekla.
Vēlos aicināt visus, kam vārdi „Latvijas Brīvība” nav tikai tukša skaņa iestāties par šīs tradīcijas atjaunošanu. Es uzskatu, ka brīvība ir dāŗgākais un svētākais, kas vien cilvēkam var piederēt. Uzskatu, ka reiz liekulīgi lietotajam sauklim „Labāk pastalās, bet brīvs” ir savs sāpēs un ciešanās iznēsats pamats.
Kungi, noņemsim cepures svētuma priekšā, mudināsim to darīt citus, pierādīsim, ka upuri, kas nesti Brīvības varda nav bijuši velti, apzināsimies, ka Brīvība nav sasniegta pieņemot Neatkarības deklarāciju, bet uz to jatiecas un par to jācīnas nepārtraukti! Parādīsim, ka ar tiem, kuri jau atkal sākuši ilgoties pēc „lētam desām” un „haltūrām ar zagtu materiālu” mums nav pa ceļam. "
Autors: Martins Mucenieks
