Es satiku uz ielas kādu kungu – sirma bārda ,galvā pelēka berete, kājas melnas kurpes(Ecco) mugura pelēks uzvalks, pa virsu mētelis. Izskatijās šis kungs gudrs un parliecināts par visu , ko saka, un dara.
Piegāju klāt, un vaicāju kā tevi sauc?
Viņš atbildēja:
- Mani sauc Voldenhofmars!
(manu seju pārņēma smaids – vai tas maz ir iespējams?)
Tā nu es uz brīdi aizdomājos, kurš idiots, viņam ielika tādu vārdu! (kautgan manās acīs šis vārds iedvesa Respektu..)
Sākam runāties , par daudz un dažādām tēmam. Bet iesākuma, es jūs iepazīstināšu ar Vodenhofmaru. Es viņu iepazinu Rīga. Biju tikko kā nokavējis savu transporta līdzekli, un gaidiju nākamo, kuram vajadzēja ierasties pēc 15 minūtem. ( dažreiz arī pēc 30-40 min.)
Pēkšņi pie manis pienāca vidēja auguma večuks, un uzjautāja cik pūlkstenis? Un es atbildēju, ka šobrīd ir 19:46 minūtes. Un tā vārds pa vārdam, un mēs sākam diskutēt par lietām. ( dažnedažādam)
Tātad Voldenhofmars ( īsāk sakot Voldens) pastāstija mazliet par sevi:
Viņš stāstija, ka ir dzimis un audzis Ungārija , māte esot bijusi Latvijas pilsone, bet tēvs Ungārs.
Jau kops bērnu dienām zinajis valodas Angļu,krievu, ungāru,latviešu, un vācu valodas , kā arī visu bērnību nosēdējis pie grāmatam. Jau kopš bernu dienam interesējies par fiziku un ķīmiji.
Tad skolas gados, pateicoties savām izcilajam sekmēm un iespējai, piedalīties apmainas studentu programmā , nokļuvis vissiem tik dzirdētaja ASV( Amērikas savienotajās Valstīs)
Tur pabeidz kolegu, un iestājas augstskola, papildus stradaja labratorija ( kautkada starpvalstiska, un afigena svarīgaja vietā) Ieguva pilsonību, un Valsts piešķīra dzīvokli broklinas jaunajā rajona ( Lai kur tas arī būtu...)
Tā viņš tur nodzīvojies, lidz 45 gadu vecumam, izveidojis ģimeni ( sievu sauca Jezufee, bet dēlu fredirihs) Tad notikka kautkāds lūzuma punkts,( vai vecuma marasms) un viņš izdomāja, ka vēlas kustēties, ka ir apnicis sēdēt uz vietas. Tā nu viņš esot dēvies pasaulē laimi meklēt ( atgadina sprīdīti..)
Dažus gadus nodzīvojis austrālija, tad dēvās atpakaļ uz Ungāriju.
Ungārijā viņš grasijās arī palikt uz dzīvi, un faktiski tā ari notika. Uzcēla villu, viņa dēls jau ir aprecējies, vedekla laidusi pasaulē 3 mazbērniņus ( viss kā pasakā) taču tagad viņam patīkot doties ceļojumos, un nolēmis bija ar visu sau ģimeni doties uz savu patieso dzimteni Latviju ekskursija. Latvijā esot kārtīgi atpūties, un pat pastrādājis , ( kaut arī te pavadija 2 mēnešus) visa gimene esot aizbraukusi atpakaļ uz ungāriju iepriekšēja diena, bet viņš to darīs tagad...
Te nu viņs bija – gaidija autobusu, lai brauktu atpakaļ uz lidostu.
Brīdinājums :
Šis stāsts ir safabricēts, un neatbilst patiesībai. personāžš, tā pat kā laiks un vieta ir mainīgs. ( šis nav izglītojoš materiāls)
Aplūko arī citus manis veidotus stāstus:
http://www.spoki.lv/latvijas-patriots/Stasts-par-pagalmu/98108
http://www.spoki.lv/latvijas-patriots/CIlveku-peleka-ikdiena/99994
http://www.spoki.lv/latvijas-patriots/Milestiba-no-pirma-acu-suzmetiena/98572
Nēesi skopulis - pastāsti draugiem.
