Aizbrauc puisietis uz Maskavu cienījamā ekstrasensu skolā mācīties. Nomācījies pirmo gadu, atgriežas mājās. Aiziet kādu dienu pie sava senā drauga ciemos. Šis nu palūdz, lai jaunais ekstrasenss rāda, ko spēj. Sakoncentrējas puisietis, izstiepj roku zīmuļa virzienā, zīmulis sakustas. Izstiepj roku grāzes virzienā, ūdens glāzē saviļņojās.Pagriežas pret durvīm, tās iečīkstas. Draugs prasa, lai nokārto, ka kaimiņš sāk uz bajāna spēlēt...klusums...
Draugs paliek vīlies, students - neapmierināts. Mācības turpinās. Paiet gads un atkal klāt vasaras brīvdienas. Jau pārliecinātāks par savām spējām, ekstrasenss - māceklis aiziet pie drauga ciemos izrādīties. Zīmulis sāk ripot, glāze izlaistās, durvis aiztaisās. Kārta pagājušās reizes neveiksmīgajam uzdevumam - lai kaimiņš sāk uz bajāna spēlēt...klusums...
Draugs jau sāk ņirgāties, students nikns uz visiem ekstrasensiem, bet mācības turpina. Gads aprit, studijas beidzas. Diplomētais ekstrasenss iet kārtot pēdējo pārbaudījumu pie sava drauga. Zīmulis aizlido, glāze sašķīst pret sienu, durvis aizcērtas, un gandrīz izgāžas. Pārliecināts par savu panākumu, ekstrasenss uzsāk pēdējo uzdevumu - iepriekšējo reižu klupšanas akmeni, lai kaimiņš sāk uz bajāna spēlēt...klusums...Pēc desmit sekundēm durvis atsprāgst vaļā, pa tām ieskrien līdz nāvei nomocījies kaimiņš, spiež rokās radiatorus, un vaimanā:
- Nav, nu nav man bajāna!!!
Virsrakstā latviskots autora vārds 
