Tomēr pēc neilga laika izdevās piekļūt mūsu radītājam - ūdenim- tuvāk. Laiku rajonos nav tādas izteiktas pludmales, tomēr cilvēki arī šeit mīl atrasties pie ūdeņiem. Man ūdens - vispār ir galvenais šīs dzīves prieks. Bez ūdens tuvuma nekādīgi nevaru dienu iedomāties.
Laukos cilvēki ir prakstiski, un dzīvi pie jūras viļņiem- savieno kā lietderīgo ar patīkamo. Ūdeno mīl ne tikai es...
Būt slapjai- tas ir mans ikdienas stāvoklis, Un- kamdēļ to nepabaudīt arī tagad?
Man patīk ieiet viļņos, kad esmu apvilkusies ar garu (arī melnu kleitu) 
Vispār es nezinu, no kurienes man tāda tieksme "uz" ūdeni. Tas laikam no manas vecmāmiņas gēniem nāk. Bet patreiz es šajās domās neiespringstu. Vienkārši baudu mirkli.
"Mirkli - ak: apstājies!"
Kaut kā nedaudz intīmi liekas..
"Būt slapjai- tas ir mans ikdienas stāvoklis"
Vispār jau tas varētu būt tāds kā "masāžas salonu" meiteņu moto.., bet varbūt es vienkārši esmu samaitāts.
