Lai gan ir atrasti ļoti maz instrumentālie darbi, kas būtu saglabājušies no viduslaikiem, pierādījums instrumentu izmantošanā ir paši instrumenti..
Viduslaikos radās liela daļa mūsdienu instrumenti pēcteči. Daļa instrumentu tika aizgūta no antīkajām kultūrām.
Muzikanti parasti izpildīja vienbalsīgus skaņdarbus, bet bija arī izņēmumi, piem., ērģeles, kuras spēlēja baznīcās.
STĪGU INSTRUMENTS. VIJOLA.
Stīgu instrumenti Eiropā nonāca no Indijas, lai gan gallu zemēs ir atrasts stīgu instruments kruts, par kura izcelšanos nav skaidrības. Viduslaikos populāra bija vijoles agrīnā forma – viola, izplatīta bija arī lauta. Viduslaiku dziedoņi savu dziedājumu pavadījumos iekļāva tautas stīgu instrumentus. Tos varēja viegli un ērti pārnēsāt, kā arī spēlēt jebkurā vietā. Instrumentu skanējums it kā aizstāja otru dziedātāju jeb pavadošo balsi. Tautā pazīstama bija arī kokle, kas bija izplatīta arī latvijā, kokles formas atšķīrās dažādās tautās.
STĪGU INSTRUMENTS. LAUTA.
PUŠAMIE INSTRUMENTI. OLIFĀNS.
Šajā laika periodā tika izmantoti arī pūšamie instrumentī kā trompetes un ragi. No tajā laikā izmantotā mednieku raga izviedojās mežrags. Ragus izmantoja, lai pavadītu dzīres, medības un dotu brīdinājumus, tie bija ļoti iecienīti bruņinieku aprindās.Meistari centās atrast vislabāko matereālu un arī formu ragiem, tādēļ Eiropā ir saglabājušies daudz dažādu šī instrumenta veidu. Neparasts un izsmalcināts bija ziloņu kaulu rags, kuru sauc par olifānu. Līdzās dažādiem ragiem tika izmantotas arī koka stabules, kas tika izmantotas laika īstināšanai. Stabulēm gan bija ļoti šaurs diapazons, tādēļ tās vairāk kalpoja kā tautas instruments.
PUŠAMIE INSTRUMENTI. RAGS.
ĒRĢELES.
Ērģeles bija izplatītas jau 8.gs. m.ē. , tām bija liela nozīme baznīcu darbībā. Ērģeļu pamatīgā skaņa cilvēkiem atgādināja dieva varenību, tādēļ tās bieži tika izmantotas dievkalpojumos. Ērģeles ir instruments ar ļoti plašu diapazonu. Tieši ērģeles bija viens no instrumentiem, kas bieži tika izmantots polifonā mūzikā. Ap 14. gs. Eiropā sāka parādīties lielākas ērģeles, dažām bija pat 2500 stabules. Latvija ir slavena ar savām Rīgas Doma ērģelēm, kas bija lielākās pasaulē, bet tās 1547. gadā gāja bojā ugunsgrēkā.
SITAMINSTRUMENTI.
Bungas bija ar daudz dažādām formām un plaši izplatītas. Tās tika izmantotas dejām un militāriem mērķiem. Tika izmantoti arī dažāda veida zvani un šķīvji. Bungas gatavoja no koka un ādām. Dažās tautās ,t.sk. latviešu,bija izplatīti zvārgulīši, kas tika piestiprināti pie tērpa, kas dejojot radīja skaņas.
DEJA VIDUSLAIKOS.
Viduslaikos tautas mūzika tika izpildīta tirgus laukumos kā pavadījums dejām. Dejas parasti bija visiem zināmas un dejošanā parasti tika iesaistīti arī skatītāji. Pavadījums dejām prasti bija vienkārš, vienbalsīgs. Spēlmanis izpildīja kādu zināmu melodiju, parasti to atcerējās no galvas, dažkāt mūziķi arī improvizēja. Pavadījumu parasti atskaņoja kāds sitamais instruments, lai uzturētu ritmu , un stīgu instruments. Tautā izmantotie stīgu instrumenti parasti bija skaļi un atgādināja cilvēka balss tembru.
